Cenu absolūtais rekordists - sviests! Patērētājs izmisis: "Ne tikai maksā vairāk, bet dabū mazāk?"
Sviests ir viena no precēm, kas pēdējā gada laikā kļuvusi ievērojami dārgāka (+29,2 %). Kā novērojis kāds iedzīvotājs, dārgāka palikusi ne tikai tā cena, bet arī paciņu svars daudziem ražotājiem samazinājies.
Kā Jauns.lv stāsta vīrietis, viņaprāt, tas esot "absurds - cena palielinās vai labākajā gadījumā paliek tā pati, bet iepakojumi paliek mazāki". Viņš jautā, vai tā nav sava veida patērētāju maldināšana: "Tu domā, ka paņem 200 gramu paciņu, bet, aizejot mājās, pamani, ka svars ir tikai 180 grami."
Kā skaidro Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Patērētāju atbalsta, sabiedrības informēšanas un komunikāciju daļas vecākā eksperte Eva Eglīte, iepakojuma tilpuma un neto svara samazināšanas tendence novērojama jau vairāku gadu garumā – īpaši attiecībā uz dažādu ražotāju piena, kefīra, krējuma, sviesta un citu piena produktu izstrādājumiem. Sūdzības par šādiem gadījumiem PTAC līdz šim nav saņēmis.
"Preces svara samazināšanas fakts nav maldināšana, jo preces svars vai tilpums tiek norādīts uz iepakojuma. Patērētājs veikalā ir informēts par faktiskajiem preces parametriem, ļaujot viņam pieņemt apzinātu pirkuma lēmumu, salīdzinot cenu un daudzumu ar citiem produktiem," skaidro Eglīte.
Viņa norāda, ka, izvēloties produktus, patērētājam pašam veikalā ir jāaplūko visi parametri. "PTAC aicina pievērst uzmanību preces mērvienības cenai, kurai ir jābūt norādītai uz preču cenu zīmes. Vienlaikus komersantus aicinām preču cenas, ieskaitot mērvienības cenas, norādīt skaidri, salasāmi un nepārprotami, tai skaitā atlaižu un akcijas preču cenas."
Kā liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati, gada griezumā visvairāk cenas augušas tieši pārtikai. Konkrēti sviestam: +29.2%. "Luminor" galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka piena produktu cenu kāpumam ir acīmredzams izskaidrojums - vidējās svaigpiena iepirkuma cenas ir augušas no 39 centiem pērn augustā līdz 48 centiem decembrī un varbūt vēl vairāk kopš tā brīža. Atšķirībā no kafijas (+20,5%) sadārdzinājuma, kas atņem naudu visiem Latvijas iedzīvotājiem, piena gadījumā ir ieguvēji un ir zaudētāji. Krasas cenu svārstības ir izejvielu tirgos normāla parādība, ar to jāsamierinās, viss vienmēr nekļūst dārgāks. Patēriņam domāto piena produktu cenas samazinājās 2023.gadā, kad kritās to ražošanas izmaksas. Savukārt 2024.gada februārī piens, siers un olas bija par 7% lētāki nekā gadu iepriekš, bet šogad - par 14% dārgāki. Pārtikas izejvielu tirgi kopš 2023.gada kopumā ir diezgan stabili. Atsevišķu preču cenu kāpumu līdzsvaro ļoti mērenās graudu cenas, tāpēc vismaz maizei tuvākajā laikā nevajadzētu nozīmīgi sadārdzināties.
Aplūkojot Centrālās statistikas pārvaldes datus, būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija kafijai (+20,5 %). Dārgāki palikuši arī piena produkti (+14,0 %), sviests (+29,2 %), šokolāde (+19,5 %), piens (+12,2 %), siers un biezpiens (+6,1 %), mājputnu gaļa (+7,4 %). Cenas pieauga konditorejas izstrādājumiem (+4,3 %), augu eļļai (+18,5 %), maizei (+2,2 %), olīveļļai (+18,1 %), konservētām vai pārstrādātām zivīm un jūras velšu izstrādājumiem (+10,3 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+1,8 %), augļu un dārzeņu sulām (+8,3 %), svaigiem dārzeņiem (+2,0 %). Savukārt cenu kritums bija cukuram (−24,1 %), miltiem un citiem graudaugiem (−4,4 %), svaigām vai atdzesētām zivīm (−7,4 %).
Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis pieauga par 8,4 %. Tabakas izstrādājumiem gada laikā cenas palielinājās vidēji par 17,8 %. Alkoholisko dzērienu cenas kāpa par 3,7 %, sadārdzinoties stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un vīnam.
