Valdlaučos no staltākajiem Latvijas kokiem taisa logus un durvis muižām
Valdlaučos netālu no Ķekavas jau daudzus gadus augstas kvalitātes koka logus un durvis darina Mārtiņa Siliņa un Ievas Ābiķes ģimenes uzņēmums. No staltākajiem Latvijā augušiem kokiem top produkcija, kuru atzinīgi novērtē gan Latvijā, gan citviet.
Gan senāk, gan arī mūsdienās logi runā par mājas saimnieku. Jo lielāki, ārpasaulei atvērtāki un greznāki, jo varenāks pats nams un tā iemītnieki. Laikam ritot, logu mehānismi turklāt kļuvuši daudz advancētāki – bieži vien rāmī ir apslēpts kas līdzīgs smalkam pulksteņa mehānismam, kas garantē plašo funkcionalitāti, ar kuru mūslaikos esam apraduši. Atliek vien meistaru rokām šo visu savienot ar kvalitatīvu materiālu, gaumīgu dizainu, un sanāk kas patiesi īpašs.
Tēva dibināts uzņēmums
Valdlaučos atrodas gan firmas birojs, gan arī darbnīca. “Esmu valdes locekle, mani darbi šeit saistās ar visu, kas nav pati ražošana. Ar vīru esam pārņēmuši grožus mana tēva dibinātam uzņēmumam, kurā Mārtiņš reiz sāka darbu kā galdnieks. Tētis uzņēmumu dibināja 1996. gadā, tolaik vēl tas bija reģistrēts kā zemnieku saimniecība,” atklāj Ieva.
“Pirmsākumos Mežmaļi meistaroja, ko klienti pasūtīja. Ar laiku aizvirzījāmies tieši uz logu un durvju ražošanu. Esmu šeit valdes priekšsēdētājs, taču darbinieki – kā kurš – cits sauc par bosu, cits par vadoni,” smej Mārtiņš. Mežmaļi nodarbina aptuveni 25 cilvēkus, ieskaitot gan meistarus, gan apkopēju. Ievas tēvs pēc uzņēmuma pārpirkšanas devis tam savas dzimtas īpašuma nosaukumu.
Kāpostu vietā koka darbi
Ievas tēvam sākotnēji bijusi doma, ka līdztekus darbiem ar kokmateriālu varētu darboties arī lauksaimniecībā. “Bija hektāri, taču laika gaitā kļuva skaidrs, ka ar kāpostu audzēšanu tik viegli vis neies. Tētis pēc izglītības ir inženieris. Tā nu pamazām sanāca, ka uzņēmums uzmanību pievērsa galvenokārt kokapstrādei,” teic Ieva.
“Atceros 800 latu vērtu pasūtījumu – tā mums bija ļoti liela atbildība un daudz darba. Kādi četri pieci logi sanāca. Tajos laikos, pirmsākumos, tas mums bija kaut kas liels!” atceras Mārtiņš.
Arī pēc seniem paraugiem
Mežmaļi pamatā nodarbojas ar individuālu pasūtījumu izpildi. Kvalitatīvus koka logus un durvis lielākoties ražo tieši tā – konkrētam namam, pielāgojoties dizainam un klienta vēlmēm.
“Esam arī viens no retajiem uzņēmumiem Latvijā, kurš darina arī vecā parauga logus jeb tā saucamos futerlogus. Tie ir nepieciešami vēsturisku namu restaurēšanai. Veidojam tos maksimāli pietuvinātus oriģinālajiem, kādi reiz bijuši,” skaidro Mārtiņš.
Starp klientiem vairāku vēsturisku ēku saimnieki, labs piemērs ir Berķenes muiža Jelgavas novadā. Ieva piebilst, ka Mežmaļi atšķirībā no citiem ražotājiem šā veida produkciju gan piedāvā, gan arī izgatavo paši, nevis pasūta citviet.
Klientu loks ir ļoti plašs – sākot no jaunām ģimenēm, kuras būvē sev namus, un beidzot ar juridiskām personām, būvuzņēmumiem. “Šad un tad gadās, ka pasūta latviešu būvnieki, kuri darbojas ārzemēs – Nīderlandē, Norvēģijā. Viņi redz cenas, ko piedāvā vietējie, saprot, ka Latvijas piedāvājums ir lētāks, tikpat labs un dažreiz pat pārāks kvalitātē,” atklāj Mārtiņš.
Diezgan bieži ir sadarbība ar klientiem Lietuvā un Igaunijā, pirms kāda laika Latvijas vēstniecībai Lietuvā darinātas ārdurvis.
Meistarus jāprot noturēt
Mežmaļi, gadiem ritot, pārliecinājušies, ka vislabākie meistari ir tie, kuri atnāk paši. “Ir gan tādi, kuriem jau ir pieredze, un tādi, kuri ir jauni, bet ļoti motivēti. Ja ir vēlēšanās – pusgads, es teiktu, ir minimums, kas vajadzīgs, lai izmācītu jaunu, daudzsološu meistaru. Svarīgi ir arī prast noturēt labos meistarus. Mums ir tādi, kuri darbojas šeit vēl no iepriekšējā gadsimta,” lepojas Mārtiņš.
Labu amatnieku pārpilnības Latvijā nav, tamdēļ gudri ir ieguldīt jaunos censoņos. Šobrīd Mežmaļi apmaksā maģistrantūras studijas kokapstrādē vienam šādam meistaram. Izglītībai šajā jomā nepavisam nav pakārtota nozīme – ir jābūt talantam, vēlmei strādāt un arī zināšanām par darbā izmantojamo mašinēriju.
Pamatā no priedes
Lielākoties Mežmaļu produkcija tiek ražota no Latvijas priedes, bērza, ozola un oša. “Negribu teikt, ka no Latvijas ozola nevar uztaisīt logus, bet tas ir grūts darbs. Zari nav vēlamais elements koka logos, un ar ozolu šajā ziņā ir grūti.
Pamatā ražojam no priedes, taču ir klienti, kuri vēlas to ozolu. Laikam jau jāsaka – svarīgs ir nevis izskats, bet saturs!” saka Mārtiņš. Zīmīgi, ka Mežmaļi savā rūpnīcā saimnieko gudri. Kokmateriālu pārpalikumi – skaidas – šeit nav atkritumi, bet gan ziemā tiek izmantoti apkurei. Uz rūpnīcas jumta enerģijas ieguvei izvietoti saules paneļi.
Labi darīt to, ko dara
Tuvākie nākotnes plāni ģimenei saistās ar speciālas izstāžu zāles izveidošanu, kurā parādīt, uz ko spējīgi uzņēmuma meistari. Ieva arī neizslēdz, ka nākotnē aktuālāks kļūs eksporta jautājums.
“Ir būts pietiekami daudzās izstādēs ārzemēs, lai būtu skaidrs – kvalitātes ziņā mēs daudzus ārpus Latvijas varētu pārsteigt. Tā vien arī izskatās, ka mūsu klienti šeit Latvijā ir daudz, daudz prasīgāki. Skandināvijā, piemēram, šie produkti tiek uztverti kā būvizstrādājums, pie mums – kā kaut kas pietuvināts mēbelei,” stāsta Mārtiņš.
“Man galvenais ir, lai tiem darbiniekiem, kuri mums ir – lai viņiem būtu ko darīt. Uzskatu, ka neapdomīgi plēsties uz visām pusēm nav pareizi. Visu naudu nekad nenopelnīsi, visus logus nekad neuztaisīsi. Mēs šeit turpināsim labi darīt to, ko darām,” uzsver uzņēmuma saimnieks.
Raksts tapis ar Meža attīstības fonda finansējuma atbalstu.