“Rimi Latvia” vadītājs skaidro, vai pie pārtikas cenām vainīgi tikai veikali; tirgotāji skeptiski par ministra ideju
Ekonomikas ministra Viktora Valaiņa ideja regulēt pārtikas cenas neizbēgami saskarsies ar asu pretestību. Tirgotāji savos vērtējumos ir visai kritiski.
SIA "Elvi Latvija" valdes locekle Laila Vārtukapteine teic: “Lai varētu vērtēt šo ieceri, ir jāsaprot konkrētie mehānismi, ko ministrs plāno piedāvāt – pagaidām publiskajā telpā ir izskanējuši tikai nekonkrēti, populistiski apgalvojumi. Protams, tirdzniecības uzņēmumu kritizēšana ir ērts temats, ko sabiedrība labprāt grib dzirdēt. Politiķi to apzinās un izmanto, jo sabiedrībā trūkst izpratnes par tirgotāju pievienoto vērtību pārtikas aprites ķēdē.”
Peļņa esot niecīga daļa
Piemēram, daudzi vēl arvien liekot vienādības zīmi starp piecenojumu un tirgotāju peļņu, ignorējot virkni izdevumu, kas rodas tirdzniecības procesā.
“Peļņa ir ļoti niecīga daļa no tā, pirmās nepieciešamības precēm bieži tādas nav vispār. Ja kādam par to ir šaubas – droši var pārbaudīt, kādi ir procentuālie peļņas rādītāji uzņēmumu gada pārskatos, kur ļoti viegli var salīdzināt gan tirdzniecības, gan ražošanas uzņēmumu peļņas procentuālo apjomu pret uzņēmuma kopējo apgrozījumu,” skaidro Vārtukapteine.
Maldīgs ir arī priekšstats, ka ražotāji savus produktus visiem tirdzniecības uzņēmumiem piegādā par vienādām cenām. Brīvā tirgus ekonomikā tās ir atšķirīgas, ietekmē gan potenciālais apgrozījums, gan virkne citu faktoru.
Pieļauj pat bankrotus
“Valdības ieceru detalizētāku izklāstu gaidām ar patiesu interesi,” teic "Elvi" vadītāja. Ja valdība plāno noteikt piecenojuma griestus un citus regulējošos mehānismus, vienlaikus paredzot kompensējošo mehānismu tirdzniecības procesā radušos izdevumu segšanai, daudzas lietas esot īstenojamas.
“Taču, ja plānotās iniciatīvas paredz vienpusēju represīvu sistēmu vienai no Latvijā lielākajām ekonomikas nozarēm, tas diemžēl būs būtisks solis komandekonomikas virzienā, kas ilgtermiņā var novest pie daudzu uzņēmumu bankrota un vēl lielākas tirgus segregācijas,” uzskata Vārtukapteine.
Piedāvā savas kampaņas
"Maxima Latvija" komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule pauž, ka uzņēmums neatkarīgi no politiskiem lēmumiem turpinās koncentrēties uz sabiedrībai svarīgām jomām – “zemas cenas klientiem, vienlaikus rūpējoties par kvalitāti un vietējo produkciju”.
“Gandrīz katrs trešais produkts mūsu sortimentā ir ražots Latvijā, ko nodrošina aptuveni 400 pašmāju partneru, tādējādi kopīgi virzot Latvijas ekonomikas izaugsmi,” uzsver Dupate-Ugule. Piemēram, pērn īstenota iniciatīva "Latvijas pienam būs BŪT!", šogad "Latvijas rudens ražas" kampaņā piedāvātas pašmāju rudens veltes par īpaši izdevīgām cenām.
Priekšvēlēšanu kampaņas triki
“Pārtikas cenas ir viens no tiem tematiem, par kuriem viedoklis ir katram, un galvenokārt negatīvs. Cenas vienmēr ir par augstu, un pie tā vienmēr ir vainīgi tirgotāji,” teic "Rimi Latvia" valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.
“Taču, pirmkārt, vainot pārtikas cenu pieaugumā tikai tirgotājus ir, mazākais, negodīgi. Un otrkārt – lai pircēji iegūtu lielāko vērtību, nekas labāks par konkurenci nav izdomāts. Ministru mēģinājumi to regulēt nav nekas cits kā priekšvēlēšanu kampaņas sākums. Un kur vēl labāka tēma kā pārtika?”
Turlais atgādina, ka konkurence pārtikas mazumtirdzniecībā Latvijā arvien ir bijusi sīva un nav viena izteikta līdera. Taču, lai garantētu lielākus apjomus un attiecīgi zemāku cenu, svarīgs ir arī ražotāju piedāvājums, kur Latvija diemžēl atpaliekot no Lietuvas un Igaunijas kooperācijā, modernizācijā un inovācijās, piemēram, piena nozarē.
Peļņā 2,7 procenti
“Ziņas par pārtikas tirgotāju milzīgo pelņu ir pilnīgas muļķības,” pauž Turlais. “Ja Eiropā vidējais peļņas rādītājs mazumtirdzniecībā ir 4–5% no apgrozījuma, tad, piemēram, “Rimi” neto peļņa sīvas konkurences apstākļos pērn bija tikai 2,7 procenti.” Salīdzinājumam – ražošanā rentabilitāte parasti ir ap 15 procentiem. “Vai valdības vīri ir salīdzinājuši, kādus peļņas rekordus ir sasniegusi enerģētika un citas nozares?” vaicā Turlais.
Vainot pieaugošajās pārtikas cenās tikai tirgotājus neesot ne godīgi, ne pamatoti, arī piegādātāji pieprasa paaugstināt cenas, pamatojoties uz lielākām izmaksām par elektrību, gāzi, izejvielām utt. “Reāls rīks cenu pieauguma apkarošanā ir tā pati konkurence, kas pastāv arī ražotāju vidū, jo veikalu plauktos nav iespējams ielikt visu, ko mūsu valsts saražo,” norāda Turlais.
Noraida pārmetumus
Pilnīgi nevietā esot pārmetums, ka tirgotāji importa pārtikai piemēro zemāku piecenojumu nekā vietējai. Turklāt “Rimi” vietējo ražotāju atbalsta mārketingā pēdējo piecu gadu laikā tikai pēc savas iniciatīvas un bez piegādātāju finansiālām saistībām ieguldījis vairāk nekā divus miljonus eiro.
Vietējo produktu īpatsvars svaigās pārtikas sortimentā ir no 50% zivju produkcijai līdz vairāk nekā 70% piena produktu, vairāk nekā 80% maizes, gandrīz 60% – svaigas un pārstrādātas gaļas, 75% – olu. “Kopumā visā sortimentā atsevišķi pamatprodukti pat tiek tirgoti zem pašizmaksas, lai uzvarētu konkurences cīņā par pircēju,” apgalvo Turlais.
Ekonomikas ministrijas iecere ierobežot mazumtirgotājus un mērķtiecīgi aizstāvēt vietējos piegādātājus esot gan pretrunā brīvās tirgus ekonomikas pamatprincipiem, gan kaitēs visām iesaistītajām grupām – tirgotājiem, pircējiem un piegādātājiem. Ungārijas valdība jau mēģināja iet līdzīgu ceļu, un šobrīd Eiropas Komisija uzsākusi procedūru par konkurences kropļošanu.
Gudrāk būtu samazināt PVN
“Lai samazinātu cenu plašākam klāstam un veicinātu izvēli par labu vietējiem produktiem, daudz efektīvāks risinājums būtu PVN samazinājums līdz 12% svaigajiem produktiem,” iesaka Turlais.
Lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu, arī turīgākajās, pārtikai piemēro zemāku PVN likmi. Piemēram, Vācijā tā ir 7%, Polijā 5%, Īrijā lielākajai daļai produktu vispār nemaz.
Vienlaikus kā kompensējošu mehānismu varot virzīt būtisku akcīzes palielinājumu saldinātiem dzērieniem, saldumiem, saldajām un sāļajām uzkodām.
Cik pelna lielveikali
"Maxima Latvija" apgrozījums pērn pieaudzis par 10%, sasniedzot vienu miljardu eiro, peļņa pēc nodokļiem – 56 miljoni eiro, tātad 5,6% no apgrozījuma. Uzņēmums ieguldīja vairāk nekā 25 miljonus eiro veikalu pārveidē un citās jomās, nodokļos nomaksāja vairāk nekā 45 miljonus eiro.
"Rimi Latvija" apgrozījums bijis 1,076 miljardi eiro, peļņa – 29,09 miljoni (pieaugums par 5,8 procentiem). "Elvi" franšīzes partneris "Vita mārkets" 2023. gadā strādāja ar vairāk nekā 125 miljonu eiro apgrozījumu, peļņa pieauga par 50% – līdz 5,031 miljonam eiro.
