Būvniecības valsts kontroles biroja vadītāja Baiba Vītoliņa skaidro situāciju ar miljonus vērto Būvniecības informācijas sistēmu

Kādi ir jūsu izvirzītie galvenie uzdevumi un mērķi, ko vēlaties sasniegt, stājoties BVKB direktora amatā?

BVKB līdz šim vadīja Svetlana Mjakuškina. Manuprāt, viņa bija brīnišķīga vadītāja, un iestāde ir ļoti sakārtota, ar labām iestrādnēm. Es pamatā turpināšu iesākto darbu. Liela daļa noteikti tiks veltīta BIS izstrādes darbam, kas tostarp būs institūcijas ieguldījums birokrātijas novēršanā, attīstot sistēmas, lai procedūras būtu pēc iespējas vienkāršākas, ērtākas un ātrākas.

Publisko ēku ekspluatācijas uzraudzībā pirmajā pusgadā veikta 161 pārbaude, bet pirms pāris gadiem pusgadā veikto pārbaužu skaits pārsniedzis 300. Kā skaidrojams pārbaužu samazinājums, vai visas ēkas jau ir pārbaudītas un katru gadu jāpārbauda nav?

Visas ēkas katru gadu, protams, nepārbauda. Tas notiek izlases kārtībā. Šobrīd tiek veiktas arī administratīvās pārbaudes, kas nozīmē, ka ēkas netiek pārbaudītas faktiski uz vietas. Šādu pārbaužu skaits ir liels. Pirmajā pusgadā 161 ir bijusi fiziskā pārbaude un 386 administratīvās pārbaudes. Nav tā, ka iepriekš būtu bijis stipri lielāks fizisko pārbaužu skaits - pēdējos gados tuvu pie 200 pusgadā.

Kāds kopumā ir BVKB uzraudzībā esošo publisko ēku skaits, kā vērtējams to stāvoklis?

Ekspluatācijā nodoto uzraugāmo ēku skaits šobrīd ir 6771. Tas, protams, ir mainīgs skaitlis, jo var būvēt jaunas un var mainīties ēkas lietošanas veids. Šī gada rezultāti liecina, ka 11,8% pirmreizēji pārbaudīto uzraugāmo ēku ir teicamā stāvoklī un apmēram tikpat - 10,6% - ēku ir avārijas vai pirmsavārijas stāvoklī. Pārējās ēkas ir ar aizrādījumiem un kaut kādām problēmām, bet tās nav kritiskas cilvēku drošībai. Aizrādījumi ir, piemēram, par margu neesamību vai aizpildījuma trūkumu, augstuma starpības nemarķēšanu, stiklotām virsmām utt. Turklāt šajā skaitā ietilpst arī ēkas, kam nepieciešams novērst konstatētās patvaļīgās būvniecības radītās sekas.

Vai no šiem 10%, kas ir avārijas stāvoklī, kādu ēku vai daļas ēkas ekspluatācija jau ir aizliegta?

Jā, šādu ēku ekspluatācija nav atļauta, un cilvēki tur uzturēties nevar.

Vai avārijas stāvoklī esošo ēku skaits mainās vai ir bijis līdzīgs arī iepriekšējos gados?

Tas ir līdzīgs. Īpašas izmaiņas nav notikušas, bet sliktāk nepaliek.

BVKB veic arī būvdarbu uzraudzību - cik plašs objektu klāsts ir iestādes pārraudzībā, kādi ir secinājumi no būvdarbu kontroles?

Šī gada pirmajos sešos mēnešos BVKB veica būvdarbu kontroli 311 objektos un ekspluatācijā pieņēma 91 objektu, kas ir līdzīgi kā iepriekšējos gados. Būvinspektoru secinājums ir, ka kvalitāte uzlabojas, darbi ir vairāk orientēti uz būves drošību, ilgtspēju, būvmateriālu kvalitāte tiek izvirzīta kā viens no galvenajiem rādītājiem. Apmēram 60% no būvdarbu pārbaudēm ir bijušas bez pārkāpumiem.

Kādi ir lielākie atklātie pārkāpumi?

Galvenie pārkāpumi ir saistīti ar būvdarbu veikšanu neatbilstoši būvprojektam un būvdarbu veikšanu saskaņā ar projekta izmaiņām, kuru ietekme nav savlaicīgi izvērtēta. Lielākajā daļā tā ir patvaļīga būvniecība.

Kas tiek darīts, ja šādus pārkāpumus atklāj? Būvdarbus aptur vai liek novērst pārkāpumus?

Tas ir atkarīgs no konkrētās situācijas. Ir izstrādātas procedūras, kādā veidā rīkoties, - parasti ir jāveic izmaiņas būvprojektā. Ja tiek konstatētas atkāpes no būvprojekta, tad konkrētajā objektā vai tā daļā darbi uz to brīdi tiek apturēti.

Kāda ir situācija ar ēku tehnisko apsekošanu? Otrās un trešās grupas publiskajām ēkām, kuras ir nodotas ekspluatācijā pirms 2014. gada 1. oktobra un kurām pēdējo desmit gadu laikā nav veikta tehniskā apsekošana, tā jāveic līdz 2024. gada 31. oktobrim. Cik daudzi īpašnieki izpildīs noteikto pienākumu?

BIS ir ievietota informācija par veiktu periodisko tehnisko apsekošanu 11% trešās grupas ēku. Taču, tā kā iepriekš apsekošanas atzinumu ievietošana BIS nebija obligāta, tad, mūsuprāt, tehniskā apsekošana varētu būt veikta vairāk ēku, bet informācija par to nav ievietota BIS. Šo ēku īpašniekiem gatavojamies atkārtoti atgādināt par apsekošanas nepieciešamību. Iepriekš par to atgādinājām jūnijā, un bija redzams aktivitātes pieaugums.

11% ir ļoti maz. Vai ir reāli, ka visi šīs prasības izpilda?

Līdz 31. oktobrim droši vien, ka visi prasības neizpildīs. Pieļauju, ka lielai daļai tehniskā apsekošana ir veikta, bet tā ir papīra formā, guļ atvilktnēs un nav ievadīta BIS.

Kas notiks pēc 31. oktobra ar to daļu, kuri nebūs izpildījuši prasības?

Likums paredz, ka ēku īpašniekiem var piemērot administratīvo atbildību - brīdinājumu vai naudas sodu.

BIS jau vairākus gadus ir BVKB pārziņā - cik kopumā jau investēts BIS attīstībā, kā mainījusies tās funkcionalitāte, lietotāju skaits, būvniecības lietu, ekspluatācijas lietu skaits?

BIS ir būtiski augusi. Sistēmas attīstīšana tika sākta Ekonomikas ministrijā, BVKB to pārņēma 2017. gadā. Sākotnēji sistēma bija vērsta uz būvniecības procesa dokumentācijas elektronisku apriti, taču faktiski tajā bija daži reģistri un iespēja atsevišķus procesus veikt elektroniski. Tagad pakāpeniski katrā jaunā BIS attīstības posmā tiek pievienoti papildu procesi. Visiem iesaistītajiem tiek nodrošinātas plašas digitālās iespējas. Piemēram, ir izveidota darba laika uzskaites sistēma, kā arī mājas lieta, kas ir kā atbalsts iedzīvotājiem mājas pārvaldīšanā. Būtu svarīgi, lai mājas pārvaldnieki tiešām arī izmantotu šo iespēju, jo sistēma nodrošina ļoti labas iespējas iedzīvotājiem apsaimniekot savu māju, piedalīties lemšanā, pat esot ārzemēs.

BIS šobrīd ir viena no lielākajām valsts elektroniskajām sistēmām.

Vai ir apkopots, cik šajā sistēmā kopumā ir ieguldīts?

Kopumā sistēmā pakāpeniski ir ieguldīti apmēram 14 miljoni eiro, no kuriem lielākoties izmantots Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums.

Ko tuvākajā laikā plānots uzlabot vai pievienot BIS?

BIS ir kā Rīga, kas nekad nebūs gatava. BIS lietotāju skaits ir audzis no 56 804 lietotājiem 2020. gada beigās līdz 161 205 lietotājiem šī gada augusta beigās - tas ir trīskāršojies. Būvniecības lietu skaits ir palielinājies no 141 981 uz 289 135 šobrīd, ekspluatācijas lietu - no 46 097 uz 175 141.

Tuvākajā nākotnē turpināsim darbu pie BIS attīstīšanas procesu automatizācijas un lietojamības, kā arī veiktspējas uzlabošanas virzienā, strādāsim pie koplietošanas risinājumiem, datu atkalizmantošanas un apmaiņas ar citām informācijas sistēmām.

Šogad būtiskākie darbi, kas plānoti, ir mērnieku darba vietas izveide, būves pases ieviešana, Nacionālā kultūras mantojuma padomes datu izmantošana BIS procesos.

Šobrīd strādājam arī pie jauna ERAF projekta sadarbībā ar Valsts zemes dienestu par vienotu būves reģistrācijas procesa ieviešanu. Cerams, ka tas būs sekmīgs un šo procesu padarīs ērtāku. Projekts ir akceptēts, un, visticamāk, nākamā gada beigās darbu varēs uzsākt.

Cik liels ir BIS uzturēšanas budžets?

No šā gada tas ir apmēram miljons eiro gadā.

Vai pienāks tāds mirklis, kad BIS būs pabeigta un visi procesi tur būs pieejami, vairs nebūs, ko jaunu pievienot?

Domāju, ka lielāko daļu sistēmu pilnībā pabeigt nav iespējams, un vienmēr var ko uzlabot. Šobrīd lielākā daļa no būvniecības procesiem ir iekļauta BIS, un uzlabošanas darbi vairāk ir saistīti ar to, kā darīt vēl labāk, ērtāk un ātrāk. Paredzot būvniecības regulējumā jaunas prasības vai izmaiņas, nepieciešamas izmaiņas arī BIS. Informācijas sistēma vienmēr ir jāuztur atbilstoši laikam.

BIS izstrādāšana ir ārpakalpojums vai jums pašiem ir IT cilvēki?

Programmēšanu iepērkam ārpakalpojumā. Mūsu darbinieki strādā darba grupās ar dažādiem BIS lietotājiem. Tas nav tas pats, kas izstrādāt kādu iekšējo sistēmu, kurai tikai attiecīgās iestādes darbinieki ir lietotāji - BIS lielu daļu procesu veic citu institūciju vai komersantu pārstāvji, kā arī privātpersonas. Darba grupās darbs ir gana sarežģīts, jo BIS kvalitāte un ērtums ir ļoti atkarīga no iesaistītajiem partneriem, lai viņi skaidri izsaka vēlmes, lai tās nav pretrunīgas un lai viņi piedalās testēšanā.

Kopš janvāra BVKB veic atļauju izsniegšanu elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšanai, atjaunošanai un jaunu elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviešanai, ja elektroenerģijas ražošanas iekārtas jauda ir vienāda vai pārsniedz 500 kilovatus. Kā raksturojama aktivitāte šo atļauju saņemšanā, kādas prognozes par turpmāko?

Šobrīd dažādās īstenošanas stadijās ir 774 spēkā esošas atļaujas.

Šogad esam pieņēmuši 85 lēmumus par atļaujām jaunu elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviešanai vai jaudas palielināšanai, no tām 33 ir hibrīdatļaujas, galvenokārt saules elektrostacijām ar elektroenerģijas uzkrātuvēm. Ir arī 28 atļaujas atsevišķi elektroenerģijas uzkrātuvēm un 15 atļaujas atsevišķi saules stacijām, viena atļauja izsniegta vēja elektrostacijai.

Mainoties makroekonomiskajiem apstākļiem un tendencēm enerģētikas nozarē, daudzi komersanti izmantoja Ministru kabineta noteikumos ietvertās tiesības līdz 2024. gada 1. jūlijam atteikties no plāniem ieviest jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas un saņemt atpakaļ iemaksāto drošības naudu. Tā rezultātā BVKB šogad ir pieņēmis arī 64 lēmumus par iepriekš Ekonomikas ministrijas un Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izdoto atļauju atcelšanu.

Tas nozīmē, ka gandrīz visi, kas plānojuši, atļaujas jau ir saņēmuši?

Tā var teikt. Redzam, ka vislielākā interese par jaunu elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviešanu bija 2022. gadā. Šobrīd tirgus jau ir diezgan piesātināts, kā arī ir ierobežotas brīvās jaudas pārvades sistēmas un sadales sistēmas tīklos.

Šogad pirmo reizi komersanti (biodegvielas piegādātāji un tie, kuri siltumenerģiju vai elektroenerģiju ražo no biomasas vai biogāzes) sniedz apliecinājumus par atbilstību ilgtspējas un SEG emisiju ietaupījumu kritērijiem. Cik daudz apliecinājumu iesniegts, vai komersanti apzinīgi pilda šo pienākumu?

Šajā ziņā komersanti nav pārāk apzinīgi. Šāds pienākums ir bijis 17 biogāzes koģenerācijas stacijām un septiņām biomasas koģenerācijas stacijām un katlumājām. Diemžēl visi nav sertificējuši savas piegādes ķēdes un nav iesnieguši ziņojumus. No 24, kuriem šie ziņojumi bija jāsniedz, to izdarījuši ir vien pieci. Esam arī organizējuši vairākus seminārus, lai veicinātu un informētu par prasībām sertificēt piegādes ķēdes. Darām, ko varam.

Vai ir termiņš, līdz kuram laikam tas ir jāizdara?

Iesniegšanas termiņš bija līdz 1. jūlijam, taču datus iespējams iesniegt joprojām.

Vai lielie uzņēmumi un lielie elektroenerģijas patērētāji izpilda Energoefektivitātes likuma prasības - veic uzņēmuma energoauditu vai ievieš energopārvaldības vai vides pārvaldības sistēmu ar papildinājumiem?

Šāds pienākums ir gan lielajiem uzņēmumiem, gan lielajiem enerģijas patērētājiem, gan arī valsts un pašvaldību iestādēm. Piemēram, valsts pilsētām ir jāievieš sertificētā energopārvaldības sistēma un šo pienākumu visas ir izpildījušas. Savukārt no 36 pašvaldībām energopārvaldības sistēmu ir sertificējušas astoņas un 17 ir paziņojušas par sistēmas ieviešanu. 11 pašvaldības vēl strādā pie sistēmas ieviešanas.

2023. gada lielo uzņēmumu un lielo elektroenerģijas patērētāju sarakstā ir 1179 komersanti, no tiem 47% ir izvēlējušies veikt energoauditu. 25% ieviesa energopārvaldības sistēmu ISO50001, 2% ISO14001 ar papildinājumu. Pārējie uzņēmumi iesniedza apstiprināto elektroenerģijas patēriņa bilanci (tāda iespēja pastāv tikai lielajiem elektroenerģijas patērētājiem).

BVKB pārziņā ir arī Aizsargāto lietotāju datu informācijas sistēma (ALDIS)? Kādi ir BVKB novērojumi par atbalsta saņēmēju skaitu?

Vidēji ik mēnesi ir 90 000 gadījumu ar samazinātu maksājumu par patērēto elektroenerģiju. Sistēmā piedalās pieci tirgotāji, no kuriem divi tirgotāji - brīvprātīgi. Viens tirgotājs šobrīd plāno pieslēgties sistēmai.

Kopš 2024. gada sākuma piešķirto atbalstu vidējais skaits mēnesī ir pieaudzis par aptuveni 3000. Būtisks pieaugums izmaksātajā atbalsta apjomā bija vērojams 2023. gada augustā, kas ir skaidrojams ar to, ka Klimata un enerģētikas ministrija pieņēma lēmumu palielināt atbalsta apjomu par pieciem eiro katrai kategorijai. Izmaksātā atbalsta apjomu veicina arī fakts, ka vairāk elektroenerģijas tirgotāju ir uzsākuši sniegt aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojumu.

Kāda ir situācija ar obligātā iepirkuma tiesības izmantojošajām elektrostacijām? Pēdējos gados to skaits strauji saruka - cik vēl ir palikušas?

BVKB pārņēma šo funkciju ar 337 stacijām, bet šobrīd ir palikušas deviņas.

Bija vairāki desmiti tiesvedību pret BVKB par obligātā iepirkuma tiesību atcelšanu - cik vēl pašlaik ir aktuālo tiesvedību? Kādi rezultāti ir tām, kuras jau noslēgušās?

Šobrīd ir piecas aktīvas tiesvedības - viena apelācijas instancē un četras kasācijas instancē. Pirmo instanču tiesas lēmumi ir bijuši labvēlīgi BVKB. Apmēram 30 lietās tiesvedība ir noslēgusies, un tiesa pārliecinoši vairākumā lietu pievienojusies BVKB viedoklim par komersantu pieļautajiem pārkāpumiem.

BVKB jāveic arī degvielas kvalitātes pārbaudes - cik regulāri tās notiek, kādi ir secinājumi?

Pagājušajā gadā BVKB testēja 195 degvielas paraugus, gan benzīna, gan dīzeļdegvielas. No šiem paraugiem konstatēta tikai viena neatbilstība. Šogad līdz šim mums tam nebija piešķirts finansējums, bet septembra sākumā Budžeta komisija ir lēmusi atbalstīt naudas piešķiršanu šai funkcijai. Šogad ir plānots pārbaudīt aptuveni 50 paraugus.

Paraugu ņemšanas plāns tiek sastādīts ar mērķi aptvert visas piegādes ķēdes. Laboratorija, kas pēc BVKB pasūtījuma veic paraugu testēšanu, tiek izvēlēta iepirkuma rezultātā. Pārbaudēs cenšamies aptvert pēc iespējas plašāku pārbaudāmo subjektu loku. Pārbaudāmo degvielas uzpildes staciju saraksts tiek ģenerēts automātiski Energoresursu informācijas sistēmā pēc nejaušības principa, ņemot vērā visas Latvijas teritorijā esošās degvielas uzpildes stacijas, to izvietojumu un atlasot degvielas uzpildes stacijas proporcionāli to skaitam plānošanas reģionos.

Kā vērtējat naftas produktu drošības rezervju pārvaldības funkciju nodošanu "Possessor"? Vai tas kā atvieglo BVKB darbu?

Tas ir politisks lēmums. Droši vien nav pats efektīvākais veids, kādas funkcijas iestādei uzticēt un tad atņemt, bet tam arī ir zināms pamatojums, kas saistīts arī ar citām šai iestādei uzticētajām funkcijām.

Vai šajā ziņā bija nepieciešamas kādas darbinieku pārbīdes?

BVKB pagājušajā gadā un šajā gadā nāca klāt jaunas funkcijas enerģētikas jomā, līdz ar to darbinieku skaits īpaši nemainījās. Taču turpmāk, visticamāk, enerģētikas funkcijas tālāk nodos KEM jaunveidotajai aģentūrai. KEM turpmāk būs visas funkcijas enerģētikas administrēšanas jautājumos, un mums paliks vien informācijas sistēmu izstrāde un uzturēšana.

Cik štata vietu BVKB līdz ar enerģētikas funkciju atdošanu kļūs liekas?

Plānots, ka tā būs gandrīz ceturtdaļa - 23 štata vietas.