Trampa sūtnis pusdienu laikā Lukašenko iesaka līdzekli svara samazināšanai: ASV apšaubāmā veidā cer ietekmēt Putinu

Galvenais šajā diplomātiskajā virzienā bija Trampa īpašais sūtnis Džons Kouls, kurš, kā raksta "The Wall Street Journal", spēja izveidot personiskas attiecības ar Lukašenko — pat līdz tam, ka viņš ieteica prezidentam līdzekļus svara samazināšanai.

Savukārt Lukašenko palīdz Trampam veidot dialogu ar Putinu. Džons Kouls ir ilggadējs Trampa paziņa; 2021. gadā, kad Tramps tiesājās ar "Facebook" par sava konta bloķēšanu, Kouls pārstāvēja viņa intereses. Jau 2025. gada sākumā, neilgi pēc Trampa stāšanās amatā, kompānija izlīgusi, samaksājot viņam vairāk nekā 20 miljonus dolāru.

2025. gada pavasarī, uzturoties Londonā, Koulu negaidīti sazvanīja Valsts departaments, lūdzot doties uz Baltkrieviju un atvest Juriju Zenkoviču — juristu un aktīvisti ar Baltkrievijas un ASV pilsonību, kuru 2021. gadā aizturēja Krievijā, slepeni nogādāja Baltkrievijā un notiesāja uz 11 gadiem par valsts apvērsuma gatavošanu.

Lukašenko atbrīvoja Zenkoviču kā "labas gribas žestu", lai sāktu dialogu ar ASV par sankciju mazināšanu, un Kouls aizveda viņu no Baltkrievijas. Vēlāk ASV viņš tikās ar Baltkrievijas vēstnieku ANO, kurš norādīja, ka Lukašenko galvenokārt interesējas par "Boeing" rezerves daļu piegādēm Baltkrievijai, tostarp viņa privātajam lidmašīnas "Boeing 767". Tā Kouls kļuva par vēl vienu Trampa īpašo sūtni.

Gada laikā Kouls stāstīja par sarunām ar Lukašenko, tostarp par vodkas dzērienu pie draņikiem un pļāpāšanu ar rupjiem vārdiem. Pārrunas skāra lidmašīnu detaļas un sankcijas pret svarīgākajiem Baltkrievijas uzņēmumiem, īpaši "Belaruskali" — vienu no pasaules lielākajiem kālija mēslojuma ražotājiem un nozīmīgu valūtas ieņēmumu avotu Baltkrievijai.

Trampa administrācijai sarunas ar Lukašenko bija arī treniņš, lai izmēģinātu metodes valsts izvilkšanai no starptautiskās izolācijas, kas vēlāk varētu noderēt attiecībās ar Krieviju. Kouls rūpīgi veidoja personiskas attiecības akot: "Trampa stilā — kāda vella starpība, ar ko tu runā, svarīgi, vai viņš var izdarīt, kas tev nepieciešams".

Kouls vairākkārt devās uz Minsku, vienojoties par politisko ieslodzīto atbrīvošanu apmaiņā pret sankciju mīkstināšanu, un pēc tam atgriezās ASV, detalizēti ziņojot Trampam, kurš rādīja aizvien lielāku interesi par Lukašenko. 2025. gada augustā, dodoties uz samitu ar Putinu Aļaskā, Tramps personīgi sazvanījās ar Lukašenko 10 minūtes.

Vienās no pusdienām Lukašenko pēkšņi pajautāja Koulam: "Tu esi notievējis?" Kouls apstiprināja, ka lietojis "Zepbound", kas palīdzējis samazināt svaru, un Lukašenko ieinteresējās. Valsts departaments un Baltais nams sāka apsvērt iespēju nodrošināt Lukašenko piekļuvi "Zepbound".

Saskaņā ar "The Wall Street Journal", Lukašenko caur Koulu tagad sniedz ASV padomus, kā rīkoties ar Putinu, un izrāda gatavību piedāvāt patvērumu Venecuēlas prezidentam Nikolasam Maduro, kuru Trampa administrācija plāno gāzt, taču ne ar militāru iebrukumu.

Kopš Trampa atgriešanās Baltajā namā Baltkrievija atbrīvojusi vairāk nekā 250 politisko ieslodzīto. Jūnijā, apmainot 14 cilvēku, tostarp opozīcijas līdera Sergeja Tihanovska atbrīvošanu, ASV atļāva "Boeing" pārdot rezerves daļas Baltkrievijas valsts aviokompānijai "Belavia". Tika arī salabota Lukašenko lidmašīna.

13. decembrī Lukašenko atbrīvoja 123 politiskos ieslodzītos, tostarp Alešu Beljacki (Nobela Miera prēmijas laureātu), Viktoru Babariko un Mariju Kolesņikovu. Apmaiņā ASV atcēla sankcijas pret Belaruskali.

Trampa administrācija cer, ka, pirmkārt, šis piemērs parādīs Putinam: Lukašenko gājis pretim ASV — un saņēmis ievērojamas priekšrocības. Otrkārt, ka Lukašenko tagad "stāstīs Putinam pareizās lietas" un pat var kļūt par starpnieku Krievijas un Ukrainas kara noslēgšanā.

Interesanti, ka Lukašenko pašreizējā izolācija lielā mērā ir Trampa politikas rezultāts viņa pirmajā prezidentūras termiņā (2017.–2021.). Baltkrievijas diktatoru sodīja par brutālu 2020. gada protestu apspiešanu. 2022. gadā Krievijas spēki iebruka Ukrainā, arī izmantojot Baltkrievijas teritoriju. 2023. gadā Krievija izvietoja Baltkrievijā savu taktisko kodolieroču arsenālu, bet 2025. gadā — raķetes "Orešņik".

Baltkrievijas opozīcijas līdere Svetlana Tihanovska "The Wall Street Journal" komentēja jauno Trampa administrācijas diplomātisko pieeju Lukašenko:
"Jūtas ir sajauktas. Man prieks par baltkrievu cilvēkiem. Bet, protams, Lukašenko atbrīvošanas cena ir cilvēki — un viņš gatavs tirgoties ar tiem cik ilgi vien iespējams." Tihanovska bažījas, ka Lukašenko turpinās ieslodzīt cilvēkus, lai pēc tam "nopirktu" jaunus sankciju atvieglojumus.