Ukraina noraidījusi Trampa prasību par teritoriju atdošanu un iesniegusi savu miera plānu
Ukraina ir iesniegusi Vašingtonai savu miera plānu, kas ir tiešā pretrunā ar ASV prezidenta Donalda Trampa priekšlikumiem par teritoriālu piekāpšanos kara izbeigšanai.
Par to vēsta laikraksts "The New York Times". Ukrainas izstrādātais dokuments paredz saglabāt Kijivas kontroli pār visām teritorijām, kas pašlaik ir tās rīcībā, kā arī pieprasa saistošas juridiskas drošības garantijas no ASV un Eiropas partneriem.
Atsaucoties uz Eiropas diplomātiem un rietumvalstu amatpersonām, kas iepazinušās ar dokumentu, laikraksts norāda, ka Ukrainas piedāvājums ir atbilde uz pirms trim nedēļām publiskoto Trampa 28 punktu plānu. ASV prezidenta sākotnējais piedāvājums izraisīja asu reakciju Eiropā, jo tika uzskatīts par pārāk pietuvinātu Krievijas prasībām.
Ukrainas plāns sastāv no 20 punktiem, un diplomāti lēš, ka Maskavai tas gandrīz noteikti nebūs pieņemams. Vienlaikus Kijiva uzsver – prasība atdot vairāk teritoriju, nekā Krievija šobrīd ir okupējusi, nozīmētu faktisku agresora atalgošanu.
Kā norādījušas divas augsta ranga Eiropas amatpersonas un bijusī ASV amatpersona, no Ukrainas priekšlikuma ir izņemti tie Trampa plāna punkti, kurus Kijiva uzskatīja par nepieņemamiem. Proti, dokuments paredz saglabāt Ukrainas kontroli pār rajoniem valsts austrumos, kurus saskaņā ar Trampa plānu būtu bijis jānodod Krievijai.
Tāpat Ukrainas puse atteikusies no amerikāņu prasības fiksēt atteikšanos no iestāšanās NATO. Tā vietā Kijiva uzstāj uz alianses "atvērto durvju" principa saglabāšanu, lai gan atzīst, ka ASV varētu bloķēt Ukrainas dalību.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka Ukrainas piedāvājumu veido trīs dokumenti. Viens no tiem attiecas uz valsts pēckara atjaunošanu, bet cits uzliek par pienākumu ASV un Eiropas valstīm sniegt Ukrainai palīdzību atkārtotas Krievijas agresijas gadījumā.
Zelenskis uzsvēra, ka dokumentu par drošības garantijām ir jānodod izskatīšanai ASV Kongresam, lai padarītu tās juridiski saistošas. Viņš akcentēja, ka jaunajām garantijām jābūt ievērojami spēcīgākām par 1994.gada Budapeštas memorandu, kuru Krievija pārkāpa. "Mums nepieciešamas efektīvas drošības garantijas, kas sniegtu skaidras atbildes uz jautājumu, ko darīs partneri, ja Krievija uzbruks vēlreiz," sacīja prezidents.
Vienlaikus Ukrainas prezidents atklāja, ka ASV sarunu vedēji jau uzstāj uz izmaiņām Ukrainas plānā. ASV piedāvā izveidot "brīvo ekonomisko zonu" Ukrainas kontrolētajā Donbasa daļā bez Ukrainas un Krievijas karaspēka klātbūtnes. Zelenskis paudis skepsi par šo ideju, jo tā neparedz pilnīgu Krievijas spēku izvešanu no reģiona.
Nākamais apspriežu raunds gaidāms Eiropas līderu tikšanās laikā Berlīnē. Baltā nama preses sekretāre Kerolaina Līvita paziņojusi, ka Tramps ir "ārkārtīgi vīlies abās kara pusēs" un vēlas ātrus risinājumus, nevis turpmākas sarunas.
