Izmaiņas visā eirozonā, kas jāzina arī Latvijas iedzīvotājiem: Bulgārijas leva seko Latvijas latiņa pēdās

“Protams, ka Bulgārijā daudzos ir, ja tā varētu teikt, skumja noskaņa, ka tiek zaudēta nacionālā valūta. Sarunās ar bulgāriem var just, ka tas ir tāpat kā pie mums pirms 12 gadiem, kad latus mūsu makos nomainīja eiro. Bulgāri levu uzskata par vienu no saviem nacionālajiem simboliem. Tāpat bulgāri arī spriež, ka līdz ar eiro ieviešanu varētu pieaugt cenas jeb inflācija, cenas noapaļojot uz augšu. Viens eiro ir 1,955 levas vērts. Tas var nozīmēt to, ka tas, kas līdz šim maksāja divas levas, pārrēķinot var tikt noapļots uz vienu eiro un maksās par četriem eirocentiem vairāk,” Jauns.lv teica Guntars, kurš ir biežs viesis Bulgārijā – vismaz reizi gadā viņam jādodas uz Bulgārijas galvaspilsētu Sofiju.

Bet no otras puses eiropiešiem no eirozonas tas ir izdevīgi, jo vairs nebūs “ņemšanās” bankās ar valūtas maiņas operācijām. Lai arī, norēķinoties ar bankas kartēm, viss notiek automātiski, tomēr skaidras naudas žūksnītis vietējā valūtā svešā valstī vienmēr ir nepieciešams.

145 gadus bulgāru makos

Bulgārijas levas vēsture ir arī ilgāka nekā Latvijas latam, kuru ieviesa 1922. gadā un kas bija oficiāls maksāšanas līdzeklis līdz okupācijai 1940. gadā un tad atkal atjaunots 1993. gadā un pastāvēja līdz 2014. gadam. Savukārt Bulgārijas levas pirmsākumi meklējami 1880. gadā un tā 145 gadus bija oficiāls maksāšanas līdzeklis, neskatoties uz visām varas un dizaina maiņām valūtas nosaukums netika mainīts.

2022. gada 27. maijā Bulgārijas valdība apstiprināja plānu ieviest eiro 2024. gada 1. jūlijā, bet tas īstenojas tikai 2026. gada 1. janvārī.
.
Bulgārija 19. gadsimta otrajā pusē centās nostiprināt savu ekonomisko un politisko neatkarību pēc gadsimtiem ilgas būšanas Osmaņu impērijas varā (tagadējā Bulgārijas teritorija Osmaņu impērijas sastāvā bija no 1395. līdz 1878. gadam). Leva (no bulgāru vārda “лев – “lauva”, kas ir arī bulgāru nacionālais simbols) apgrozībā tika laista 1881. gadā, neilgi pēc Bulgārijas kā autonomas valsts atjaunošanas 1878. gadā. To ieviesa kā nacionālo naudas vienību, aizstājot dažādas reģionā cirkulējošās valūtas (osmaņu liru, krievu rubli un citas). Sākotnēji levu piesaistīja Francijas frankam, kas nodrošināja stabilitāti un uzticību jaunajai valūtai.

Trīs lauvas mūži

Bulgārijas levas mūžu var iedalīt trīs lielos periodos:

* Monarhijas periods (1881–1946). Valūta balstījās uz zelta standartu, kas nodrošināja stabilitāti līdz Pirmajam pasaules karam. Pēc kara inflācija pieauga, un levu nācās devalvēt. 1920.–30. gados tika veikta stabilizācija, tomēr ekonomiku skāra pasaules krīze.

Bulgārijas levas muzikālā vēsture:

* Sociālisma periods (1946–1989). Pēc komunistu režīma nodibināšanas 1952. gadā notika radikāla monetārā reforma, apmainot veco levu pret jauno. Leva kļuva par stingri kontrolētu valūtu bez brīvā tirgus kursa. Tā bija piesaistīta padomju rubļa blokam un nebija konvertējama.

* Pārejas periods un hiperinflācija (1990–2025). Pēc komunisma sabrukuma valsts piedzīvoja smagu ekonomisko krīzi: inflācija strauji auga, un 1996.–1997. gadā krīze sasniedza hiperinflācijas līmeni. Valūta zaudēja uzticību. Rezultātā 1999. gadā ieviesa jauno levu (1 jaunā leva - 1000 vecas). Lai stabilizētu ekonomiku, Bulgārijā nodibināja Valūtas padomi, vispirms levu piesaistot Vācijas markai, bet pēc tam eiro.

Līdz ar to Bulgārijas leva bija viena no stabilākajām Austrumeiropas valūtām, pateicoties fiksētajam kursam pret eiro. Inflācija Bulgārijā ir līdzīga eirozonas līmenim, lai gan pēdējos gados enerģētikas un pārtikas cenu kāpuma dēļ inflācija īslaicīgi pieauga.

Tagad Bulgārija kļuvusi par 21. eirozonas valsti. Levas banknotes un monētas (leva dalās 100 stotinkos) Bulgārijas centrālajā bankā pret eiro varēs apmainīt mūžīgi. Tas nozīmē to, ka tiem latviešiem, kuriem makos vai krājkasītēs ir saglabājušās levas, kuras viņi vēlas pārvērst eiro, nu gribot negribot nu būs jādodas uz Bulgāriju.

Protesti par bulgāru lauvas saglabāšanu

Ne visi bulgāri ir sajūsmā par valsts pievienošanos eirozonai. Piemēram, 2025. gada pavasarī vairākās Bulgārijas pilsētās, tostarp arī galvaspilsētā Sofijā, norisinājās plaši protesti pret eiro ieviešanu. Demonstranti skandēja saukļus par levas saglabāšanu, prasīja referendumu un izteica satraukumu par cenu pieaugumu. Protestus un “pret-eiro” kampaņas visbiežāk organizēja nacionālistiskas vai prokrieviskas partijas/grupas ar argumentiem par valsts suverenitātes zaudēšanu, ekonomisko drošību un bažām par cenu kāpumu.

Bulgāri protestē pret eiro ieviešanu:

Protestētāji un eiroskeptiķi uzskatīja, ka leva nav tikai valūta, bet simbols nacionālajai neatkarībai un identitātei - pāreja uz eiro tiek uztverta ne tikai kā ekonomisks, bet arī kā simbolisks un politisks zaudējums. Eiroskeptiķi norāda, ka eiro ieviešanas procesā ir notikusi dezinformācija, ir bažas par korupciju un vāju pārvaldību. Šovasar Bulgārijas parlaments noraidīja prasību par referenduma rīkošanu par valsts pievienošanos vai nē eirozonai. Tā kā nu bulgāriem vairs nav citas izejas, kā vien samierināties ar eiro likšanu savos makos.

Pēdējās aptaujās viedokļi ir par un pret ir apmēram puse uz pusi. Aptuveni 50% iedzīvotāju atbalsta eiro ieviešanu, bet otra puse nē, vēstīja plašsaziņas līdzekļi. Daļa ekspertu un valdības pārstāvji teic, ka bažām tomēr nav pamata, jo leva faktiski jau kopš 1999. gada ir piesaistīta  eiro un formālai pārejai nav būtiskas ietekmes uz monetāro politiku.