Turcija un Vācija strīdas par karu Gazā: Erdogans vaino Izraēlu genocīdā un attaisno palestīniešus, "kuriem nav kodolieroču"
Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs un Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans ceturtdien kopīgās preses konferences laikā Ankarā pauda krasi atšķirīgus viedokļus par karu Gazas joslā. Mercs apliecināja Vācijas atbalstu Izraēlai, kamēr Erdogans apsūdzēja Izraēlu genocīdā.
Erdogans norādīja, ka Izraēla šonedēļ veica gaisa triecienus Gazas joslā, pārkāpjot Izraēlas un palestīniešu teroristu grupējuma "Hamas" vienošanos par pamieru, kas tika noslēgta 10. oktobrī. Trešdien Izraēla paziņoja par pamiera atjaunošanu.
"Viņi ne tikai uzbrūk Gazai, bet vienmēr bijuši apņēmības pilni pakļaut Gazu caur badu un genocīdu, un tas joprojām turpinās," paziņoja Erdogans pēc tam, kad Mercs turku žurnālistiem norādīja, ka Izraēla kļuva par patvēruma vietu miljoniem ebreju, tostarp daudziem, kas pārdzīvoja holokaustu. "Tāpēc Vācija vienmēr stingri stāvēs Izraēlas pusē," uzsvēra kanclers.
Mercs piebilda, ka Izraēla pēc 2023. gada 7. oktobra "Hamas" uzbrukuma izmantoja savas tiesības uz pašaizsardzību, un norādīja, ka no postošā kara būtu bijis iespējams izvairīties, ja "Hamas" būtu atbrīvojis ķīlniekus agrāk un nolicis ieročus. "Tad šis karš būtu nekavējoties beidzies," viņš piebilda.
Erdogans paziņoja, ka nepiekrīt Mercam. Viņš norādīja, ka "Hamas" rīcībā nav kodolieroču vai smago ieroču, kamēr Izraēlai ir šāds arsenāls, un tā vēlreiz bombardēja Gazas joslu, neskatoties uz pamieru.
"Hamas" Gazas joslu kontrolē kopš 2007. gada, kad islāmisti ar varu padzina no šīs teritorijas sekulārā grupējuma "Fatah" kontrolētajai palestīniešu pašpārvaldei lojālos drošības spēkus. Pašreizējais karš Gazas joslā sākās pēc tam, kad 2023. gada 7. oktobrī "Hamas" teroristi sarīkoja slaktiņu Izraēlā, noslepkavojot ap 1200 cilvēku, no kuriem absolūtais vairākums bija civilpersonas. Vēl aptuveni 250 cilvēkus, tajā skaitā sievietes, bērnus un sirmgalvjus, teroristi sagrāba par ķīlniekiem un aizveda uz Gazas joslu.
