Krievu ģenerālis: mūsu uzbrukumi Ukrainas TEC un HES ir signāls gan Baltijas valstīm, gan Polijai, Rumānijai un citām Eiropas valstīm
Krievijas nepārtrauktie uzbrukumi Ukrainas termoelektrostacijām un hidroelektrostacijām ir signāls gan Baltijas valstīm, gan Polijai, Rumānijai un citām spītīgajām Eiropas valstīm, kuras negrib vienoties ar Krieviju un piekopj “agresīvu” politiku. Par to paziņojis Krievijas atvaļinātais ģenerālis Vladimirs Popovs.
Intervijā krievu izdevumam “Argumenti i fakti” ģenerālis uzsvēra, ka Krievija sāka intensīvi uzbrukt Ukrainas enerģētikas sistēmai jau pavasarī, taču vēl vairāk pastiprinās triecienus, tuvojoties ziemai.
“Mēs saprotam, ka ar Ukrainu neizdodas noslēgt nekādas vienošanās. Viņi nenāk mums pretī ne politiski, ne vēl jo vairāk militārā ziņā. Domāju, ka šis signāls vēl vairāk ir adresēts pierobežas valstīm — Polijai, Rumānijai un pārējām NATO valstīm. Runa ir arī par Lietuvu, Latviju, Igauniju un Somiju,”
viņš paziņoja, solot, ka līdz ar salnu iestāšanos ar nopietnām problēmām saskarsies ne tikai Ukraina, bet arī Eiropa.
Viņš gan atzina, ka pilnīgs enerģētikas sabrukums Ukrainā nenotiks, jo bojājumus kaut daļēji izdodas salabot, taču līdz nākamā gada janvārim vai februārim izdosies panākt "nopietnas enerģētiskas kataklizmas", lai palēninātu kara rūpniecības darbību.
Izdevums norāda, ka naktī no 9. uz 10. oktobri notika, kā apgalvo ar agresorvalsts armiju saistītie “Telegram” kanāli, visvērienīgākais uzbrukums Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai visā Krievijas invāzijas laikā. “Uzbrukuma mērķis bija apturēt kara rūpnīcu darbību, kas piegādā bruņojumu Ukrainas bruņotajiem spēkiem “speciālās militārās operācijas” zonā. No ierindas tika izsistas vairākas galvenās hidroelektrostacijas un termoelektrostacijas, kā rezultātā daļa Kijivas un Poltavas palika bez elektrības. Kopumā triecieni tika veikti pret 14 svarīgiem energoobjektiem,” ar gandarījumu vēsta agresorvalsts izdevums.
Kaut gan Krievijas propaganda no invāzijas pirmās dienas 2022. gada 24. februārī nepārtraukti stāsta, ka visi triecieni Ukrainā nodarīti “tikai un vienīgi militāriem objektiem”, kopš 2022. gada oktobra ukraiņu uzbrukuma Krimas tiltam tā atklāti uzbrūk Ukrainas enerģētikai, lai aukstajā gadalaikā atstātu “brāļu tautas” iedzīvotājus bez elektrības, apkures un ūdens, nepārtraucot arī dzīvojamo rajonu apšaudi ar raķetēm un droniem. Vienlaikus Krievijas amatpersonas publiski žēlojas par ukraiņu triecieniem tās naftas pārstrādes uzņēmumiem un prasa pasauli nosodīt “teroristisko Kijivas režīmu”, kā arī gadiem ilgi pirms katras ziemas prognozē grūtus laikus "salstošajai Eiropai".
