ES valstīs identificētas cilvēku grupas, kuras visvairāk cieš no materiālām grūtībām. Cik daudz tādu ir Latvijā?

Kā ziņo "Euronews", aptuveni 27,5 miljoni Eiropas Savienības pilsoņu dzīvo smagu sociālu un materiālu grūtību apstākļos. Ar materiālajām un sociālajām grūtībām tiek saprasta nespēja atļauties noteiktas preces vai pakalpojumus, kas tiek uzskatīti par vēlamām vai pat nepieciešamām pilnvērtīgai mūsdienīgai dzīvei.

Augstākie rādītāji fiksēti Austrumeiropā - pirmajā vietā ir Rumānija, kur 17,2 % iedzīvotāju knapi savelk galus kopā. Tālāk seko Bulgārija (16,5 %) un Grieķija (14 %). Šīs trīs valstis atradās arī iepriekšējā gada saraksta augšgalā.

Tomēr, pēc Eurostat datiem, Rumānija un Bulgārija kopš pagājušā gada situāciju ir ievērojami uzlabojušas. Rumānijā šis rādītājs samazinājies par 2,6 %, bet Bulgārijā - par 1,5 %.

Tajā pašā laikā pieaudzis to cilvēku īpatsvars, kuri ar grūtībām savelk galus kopā, Somijā (+0,9 %), Igaunijā un Slovākijā (abās +0,6 %) un Zviedrijā un Grieķijā (abās +0,5 %).

Spektra otrajā galā atrodas Slovēnija (1,8 %), Horvātija (2,0 %), Polija un Luksemburga (katra 2,3 %) un Kipra (2,5 %) - šajās valstīs fiksēti zemākie rādītāji.

Latvijā cilvēku, kas cieš no šādiem trūkumiem, īpatsvars sasniedz 5,3 %, kas mūsu valsts kontekstā uzskatāms par salīdzinoši labu rādītāju. Lietuvā šis rādītājs ir 6,1 %, bet Igaunijā - 3,1 %.

"Dzīve materiālās un sociālās deprivācijas apstākļos nav gluži tas pats, kas nabadzība, taču tā ataino līdzīgu ainu," precizē "Euronews". Pie šīs kategorijas piederošie cilvēki nevar atļauties elementāras ikdienas ērtības - piemēram, nedēļu ilgu atvaļinājumu reizi gadā, interneta pieslēgumu, gaļas vai zivju ēdienu katru otro dienu vai vizīti bārā vai restorānā reizi mēnesī.

Tas nozīmē arī zemāku dzīves komforta līmeni - piemēram, nespēju segt neparedzētus izdevumus, nomainīt nolietotu apģērbu un mēbeles vai uzturēt mājokli pietiekami siltu.