“Pamostieties beidzot realitātē!” ASV krasi maina retoriku pret Krieviju - tagad pat Venss paredz Kremlim drūmu nākotni

“Daudzi cilvēki mirst, un jums nav nekā, ko parādīt. Cik vēl cilvēkus esat gatavi zaudēt? Cik vēl jūs nogalināsiet niecīga, ja vispār kāda, ieguvuma dēļ?” skarbs bija Venss. “Mēs turpināsim strādāt miera labā un ceram, ka krievi atzīs realitāti uz vietas,” piebilda Venss.

Tāpat viņš norādīja uz to, ka Krievijas ekonomika ir sabrukuma stāvoklī: “Krievi kaujas laukā negūst daudz. Ir acīmredzami pienācis laiks, lai viņi ieklausītos [ASV] prezidenta kaislīgajā aicinājumā sēsties pie sarunu galda un nopietni runāt par mieru.”

“Manuprāt, tas, kas ir mainījies, ir realitāte uz zemes – krievi nogalina daudz cilvēku un paši zaudē daudz cilvēku, bet viņiem nav ar ko lepoties,” viņš piebilda.

“Pēdējo pāris nedēļu laikā esam redzējuši, ka krievi atsakās no jebkādām divpusējām sarunām ar ukraiņiem. Viņi atsakās arī no trīspusējām sarunām,” sacīja Venss.

Vienlaikus viņš izvairījās tieši atbildēt, vai viņš atbalstītu “Tomahawk” tāla darbības rādiusa raķešu nosūtīšanu Ukrainai, ko Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, pēc ziņām, bija lūdzis ASV prezidentam Donaldam Trampam viņu tikšanās laikā ANO. Venss atbildēja, ka galīgo lēmumu pieņems prezidents: “Prezidents darīs to, kas ir Amerikas Savienoto Valstu interesēs.”

Pagājušajā nedēļā ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka Ukraina var uzvarēt karā, un nosauca Krieviju par “papīra tīģeri”.

“Pēc iepazīšanās un pilnīgas izpratnes par Ukrainas/Krievijas militāro un ekonomisko situāciju un pēc tam, kad redzēju, kādas ekonomiskas grūtības tas rada Krievijai, es uzskatu, ka Ukraina ar Eiropas Savienības atbalstu ir spējīga cīnīties un ATGŪT visu Ukrainu tās sākotnējā formā,” Tramps otrdien ierakstīja savā platformā Truth Social.

Prezidents tobrīd tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas malā. Iepriekš viņš bija ierosinājis, ka Ukrainai miera līguma ietvaros nāktos pieņemt teritoriālus zaudējumus.

Pašlaik Krievija okupē visu Luhansku un Krimu — pēdējo tā anektēja 2014. gadā —, kā arī daļu Doneckas, Zaporižjas un Hersonas apgabalu.

Upuru skaits konfliktā nepārtraukti pieaug kopš 2022. gada februāra, kad Krievija iebruka Ukrainā. Vašingtonā bāzētais Stratēģisko un starptautisko pētījumu centrs jūnijā paziņoja, ka kopš kara sākuma gājuši bojā vairāk nekā 250 000 Krievijas karavīru un no 60 000 līdz 100 000 Ukrainas karavīru. ANO 10. septembrī ziņoja, ka konfliktā miruši vairāk nekā 14 100 Ukrainas civiliedzīvotāju. Savukārt maijā neatkarīgais, Amsterdamā bāzētais "Moscow Times" vēstīja, ka kopš kara sākuma dzīvību zaudējuši vairāk nekā 620 Krievijas civiliedzīvotāju.