No Ulmaņa līdz Kleopatrai: vēsturiskas personas, kuru kapavietas joprojām nav atrastas
Kur palikušas pasaules dižgaru mirstīgās atliekas? Šis jautājums jau gadsimtiem nedod mieru gan zinātniekiem, gan vēstures entuziastiem. No Latvijas autoritārā līdera Kārļa Ulmaņa līdz Ēģiptes valdniecei Kleopatrai – viņu pēdējās atdusas vietas joprojām nav zināmas, un ap tām vijas leģendas, sazvērestības un neatlaidīgi meklējumi, vēsta kanāls “National Geographic”.
Latvijai sāpīgs un līdz galam neatminēts ir bijušā ministru prezidenta, 30. gadu autoritārā līdera Kārļa Ulmaņa (1877-1942) liktenis. Viņš 1934. gada 15. maijā īstenoja apvērsumu un pats sevi pasludināja par Latvijas Valsts prezidentu, un turpināja vadīt valsti līdz pat tās okupācijai 1940. gada jūnijā.
Drīz pēc tam viņš tika deportēts uz Maskavu. Ulmani arestēja un ievietoja Valsts drošības komitejas iekšējā cietumā. Vēlāk viņu kopā ar citiem politieslodzītajiem plānoja pārvest uz Sibīriju, taču tālākais bijušā prezidenta ceļš ir neskaidrs. Zināms, ka viņa pēdējie dzīves mēneši aizritēja tālu prom no dzimtenes – Turkmenistānā, toreizējā Turkmēnijā, kur viņš 1942. gada 20. septembrī mira, iespējams, no dizentērijas vai kuņģa čūlas.
Tur viņam izveidots kaps, kuru vairākkārt apmeklējušas arī Latvijas amatpersonas, tostarp 2013. gadā toreizējais Valsts prezidents Andris Bērziņš, taču nav pierādīts, ka tur guldīts tieši Ulmanis.
Gadu gaitā notikušas vairākas ekspedīcijas gan Turkmenistānā, gan Gruzijā, un reiz pat uzvirmoja versija, ka Ulmanis varētu būt apbedīts Gruzijas pilsētā Gori. Šo pieņēmumu atbalstīja stāsts par kapraci, kurš slepus atzinies, ka apglabājis Latvijas prezidentu, un uz kapakmeņa redzamais ozollapu ornaments, kas nav gruzīniem raksturīgs. Tomēr zinātnisku pierādījumu tam nav.
Par spīti ilgajiem centieniem, Guntis Ulmanis, bijušais Valsts prezidents un Kārļa Ulmaņa brāļa mazdēls, 2017. gadā paziņoja, ka pieliek punktu meklējumiem, jo kapavietu atrast vairs nav iespējams.
