Franciju plosa vērienīgi protesti pret Makronu un valdību: bloķēta satiksme, nestrādā skolas
Francijā ceturtdien notiek streiki un protesti pret prezidenta Emanuela Makrona un valdības virzītajiem taupības pasākumiem. Protestos iesaistījušies tūkstošiem cilvēku un vietām izcēlušās sadursmes starp protestētājiem un policiju. Traucēta sabiedriskā transporta satiksme un slēgtas skolas.
Francijas politikā valda haoss, kopš Makrons pagājušajā gadā izsludināja ārkārtas parlamenta vēlēšanas, kuru rezultātā izveidojās ļoti sadrumstalots parlaments.
Pagājušajā nedēļā Makrons iecēla premjerministra amatā līdzšinējo aizsardzības ministru Sebastjēnu Lekornī, kurš nomainīja Fransuā Beirū, kurš parlamentā uzticības balsojumā cieta sakāvi un bija spiests atkāpties no amata. Beirū izsludināja balsojumu pēc vairāku mēnešu strupceļa, kas bija iestājies budžeta dēļ, valdībai cenšoties samazināt tēriņus.
Arodbiedrības šo budžeta projektu nodēvējušas par šausmu šovu.
"Katru dienu bagātākie kļūst vēl bagātāki, bet nabadzīgākie - nabadzīgāki," ziņu aģentūrai AFP sacīja viens no protestētājiem Lionā.
Par drošību protestu laikā visā Francijā gādā aptuveni 80 000 policistu.
Francijas Iekšlietu ministrija pirms protestiem lēsa, ka visā Francijā demonstrācijā piedalīs no 600 000 līdz 900 000 cilvēku. Līdz šodienas pēcpusdienai protestos bija iesaistījušies vairāk nekā 76 500 cilvēku, un demonstrācijas nav tik intensīvas, kā tika gaidīts, paziņoja Francijas iekšlietu ministrs Bruno Retaijo.
Demonstrējot neierastu vienotību, Francijas arodbiedrības aicināja francūžus streikot visā valstī, un šim aicinājumam atsaucies katrs sestais skolotājs pamatskolās un vidusskolās. Slēgti arī 90% aptieku, vēsta AFP.
Parīzes metro normāli darbojās tikai trīs automatizētās līnijas bez vilcienu vadītājiem.
Arodbiedrības pauda gandarījumu par protestu vērienu. "Mēs esam reģistrējuši 260 demonstrācijas visā Francijā. Darbavietās notiek tūkstošiem un tūkstošiem streiku," sacīja arodbiedrības CGT vadītāja Sofija Binē.
Policija Parīzē un Marseļā izmantoja asaru gāzi, lai izklīdinātu nesankcionētas demonstrācijas.
Lionā sadursmēs starp policiju un maskās tērptu jauniešu grupu mītiņā tika ievainots telekanāla "France TV" žurnālists un viens policists.
Ziemeļu pilsētas Lilles nomalē protestētāji agri no rīta piedalījās arodbiedrību vadītā akcijā, lai bloķētu autobusu depo. "Mērķis ir parādīt valdībai, ka mēs esam šeit, ka mums ir apnicis, ka mums tiek uzlikti traki nodokļi, ka mums ir apnicis, ka mums ir grūti savilkt galus," sacīja viens no protestētājiem, kurš strādā par atkritumu izvedēju.
Amatpersonas pieļauj, ka šie protesti mēroga ziņā būs salīdzināmi ar 2023.gada protestu vilni pret pretrunīgi vērtēto Makrona pensiju reformu, kad demonstrācijās piedalījās no 280 000 līdz pat miljonam cilvēku.
Lai gan protesti ir liels pārbaudījums Lekornī jaunajā amatā, protestētāju niknums galvenokārt vērsts pret Makronu, kuram prezidenta amatā atlicis vēl pusotrs gads un kura popularitātes reitingi ir zemākie, kādi viņam jebkad bijuši.
"Prezidents ir haosa avots, un viss, kas noticis pēdējā laikā, ir viņa rīcības rezultāts," Marseļā paziņoja Francijas kreiso ekstrēmistu līderis Žans Liks Melanšons.
Protesti pret Makronu un valdības iecerētajiem taupības pasākumiem notika arī 10.septembrī, bet tiem neizdevās "nobloķēt visu", kā solīja protestu organizatori. Šajās demonstrācijās piedalījās aptuveni 200 000 cilvēku.
