"Tas nebeigsies labi. Es neiesaku mūs pārbaudīt" - Lukašenko izsaka brīdinājumu Latvijai un Baltijas valstīm

Intervijā Krievijas žurnālam “Razvedchik” Lukašenko komentēja Polijas un Baltijas valstu aicinājumu minēt savas robežas ar Baltkrieviju. “Tādi paziņojumi atspoguļo vispārējo Rietumu politiku pret Baltkrieviju un Krieviju. Un skumjākais ir tas, ka šī politika nemainās,” sacīja Lukašenko. Viņš norādīja, ka ir pagājuši 80 gadi kopš Otrā pasaules kara beigām, tomēr Rietumi joprojām uzskata Baltkrieviju, Krieviju un viņu savienību par draudu.

“Ar šo ieganstu NATO ātri bruņo Eiropu. Polija un Baltijas valstis, lai apmierinātu savus “kungus”, izdomā tā dēvētās “aizsardzības” pasākumus. Viens no tiem ir izstāšanās no Otavas līguma un robežu minēšana ar Baltkrieviju. Viss tas ir tikai vēl viens mēģinājums izdarīt spiedienu uz Baltkrieviju,” sacīja Lukašenko.

“Rietumu nedraudzīgā politika pret mums kļūst atklāti agresīva,” uzsvēra Baltkrievijas līderis. “Pagaidām mēs neredzam nopietnus riskus vai tiešus militārus draudus, īpaši ņemot vērā, ka mums nav plānu šķērsot kaimiņu robežas bez uzaicinājuma.” Vienlaikus Lukašenko vēlreiz izteica Baltkrievijas gatavību būt draugiem un sadarboties ar ikvienu, kas to patiesi vēlas, taču doties uz turieni, kur viņus gaida, “ne uz tankiem, bet uz traktoriem.”

Pēc viņa teiktā, kaimiņu valstu darbības rietumu robežās, visticamāk, nenāk par labu reģionālajai drošībai un stabilitātei. “Kāpēc šodien minēt robežas, tērēt miljonus uz dzelzs žogu būvniecību, kuru migranti var pārvarēt dažu minūšu laikā?” retoriski jautāja Lukašenko. “Miljoni dolāru ir ieguldīti, puse no tiem nozagti, robežas tiek minētas, armijas tiek piepildītas ar karavīriem un aprīkojumu, bet kāds ir rezultāts? Kam no tā ir labums?”

"Šāda prakse, pirmkārt, ir bīstama tiem, kas to uzsāk," uzskata Baltkrievijas līderis. “Par laimi, parastie cilvēki to saprot un iebilst pret šīm bezatbildīgajām darbībām,” viņš piebilda. Krievijas diktatora Vladimira Putina sabiedrotais Lukašenko norādīja, ka sankcijas, kas noteiktas Krievijai un Baltkrievijai, arī negatīvi ietekmējušas Polijas, Lietuvas un Latvijas iedzīvotāju dzīvi. Viņi saskaras ar pieaugošām enerģijas cenām, tradicionālo tirgu zaudēšanu un samazinātiem budžeta ieņēmumiem. “Laiks ir pierādījis, ka sankcijas atgriežas kā bumerangs,” uzsvēra Lukašenko.

“Tomēr Polijas, Lietuvas un Latvijas līderiem šķiet, ka politiskā ambīcija ir svarīgāka par veselo saprātu,” sacīja Baltkrievijas prezidents. “Aizsardzības budžeti šajās valstīs jau tuvojas 5% no IKP, kamēr Baltkrievijā tie nepārsniedz 1%. Parastajiem cilvēkiem nākas maksāt par visu šo, un viņu sociālā labklājība, kā arī cerības uz labāku dzīvi, izsīkst katru dienu. Bet neviens šķiet, ka nedomā par viņiem vai šādu bezatbildīgu lēmumu sekām.”

Viņš uzsvēra, ka Baltkrievija ātri reaģēs uz jebkuru tiešu draudu tās teritorijai. “Ja viņi pāries no vārdiem pie darbiem, tas nebeigsies labi. Mums ir viss nepieciešamais, lai nodarītu nepieņemamu kaitējumu agresoram. Es neiesaku mūs pārbaudīt,” viņš brīdināja. “Bet kaimiņus mēs neizvēlamies; tos dāvina Dievs. Mēs vienmēr piedāvājam labas kaimiņu attiecības. Bet viņi atsakās un veic nepieņemamas darbības uz robežas.”

Kā zināms, Krievijas un Baltkrievijas ciešās attiecības ir kļuvušas par nozīmīgu reģionālo izaicinājumu Rietumiem, īpaši attiecībā uz drošību. Rietumu valstis, tostarp ASV, Eiropas Savienība un NATO, ir izteikušas bažas par šo divu valstu tuvajām attiecībām, jo tās rada reālus apdraudējumus reģionālajai stabilitātei un drošībai.