Nošautais Trampa ārkārtīgi ietekmīgais sabiedrotais Čārlijs Kērks nesen izteicies par nāvi no šaujamieročiem

“Tam, ka pilsoņi ir apbruņoti, ir cena, un tā ir daļa no brīvības. Arī braukšanai ir cena. Katru gadu uz ceļiem mirst 50 000 cilvēku. Tā ir cena. Ja aizliegtu braukšanu, nebūtu šo 50 000 ceļu satiksmes upuru. Bet mēs esam nolēmuši, ka braukšanas priekšrocības — ātrums, pieejamība, mobilitāte, preces, pakalpojumi — ir šo upuru vērtas. Tāpēc mums ir skaidri jāsaka, ka mēs nesamazināsim šaujamieroču izraisīto nāves gadījumu skaitu līdz nullei, tā nenotiks. To var būtiski samazināt, ja būs vairāk tēvu ģimenēs, skolās būs vairāk bruņotu apsargu. Mums jābūt godīgiem un pragmatiskiem, vērtējot ieroču vardarbības mazināšanu, bet mums nevajag dzīvot utopijā,” viņš izteicās, 2023. gadā uzstājoties turpat Jūtas štatā, tikai Soltleiksitijā. “Jūs nekad nedzīvosiet sabiedrībā, kurā ir apbruņoti pilsoņi un nav neviena nošaušanas gadījuma. Tās ir muļķības. Bet es uzskatu, ka tas ir tā vērts. Manuprāt, tas, ka katru gadu būs nāves gadījumi no šaujamieročiem, ir tā vērts, lai mums būtu otrais labojums mūsu citu, Dieva doto tiesību aizsardzībai.”

Zīmīgi, ka burtiski nepilnu stundu pēc Kērka nošaušanas ASV notika kārtējā asiņainā apšaude skolā, šoreiz Evergrīnas vidusskolā Kolorādo štata Denverā, kur jaunietis sašāva divus skolniekus un izdarīja pašnāvību.

Ironiski ir tas, ka konservatīvās jaunatnes organizācijas “Turning Point USA” vadītājs tika nošauts mirkli pēc tam, kad atbildēja uz studenta jautājumu par to, cik daudz transpersonu pēdējo 10 gadu laikā ir pastrādājuši masu slepkavības ar šaujamieročiem. “Pārāk daudz,” atbildēja Kērks, uz ko students norādījis, ka tādas bijušas tikai piecas. Savukārt “Gun Violence Archive” dati liecina, ka kopš 2015. gada ASV bijuši apmēram 5000 masu apšaušanas gadījumi jeb tādi, kur slepkavas nošauto cilvēku skaits ir vismaz četri cilvēki. Jāpiebilst, ka studenta jautājums bija saistīts ar 27. augustā notikušo traģēdiju Mineapolisas Marijas pasludināšanas katoļu skolā, kur 23 gadus vecais Robins Vestmans, kurš sevi identificējis kā sievieti, nošāva divus skolēnus, ievainoja vēl 21, izraisot konservatīvo kampaņu pret transpersonām, un tika ziņots, ka Tieslietu ministrija apsver aizliegt šaujamieroču atrašanos transpersonu īpašumā.

Liktenīgā uzstāšanās bija pirmā no diviem Kērka šomēnes UVU plānotajiem pasākumiem. “Desert News” vēstīja, ka vairāk nekā 6000 cilvēku bija parakstījuši petīciju, lai atceltu šo pasākumu.

Jauns.lv jau vēstīja, ka sākotnēji policija paziņoja, ka aizdomās turamais Kērka slepkava ir aizturēts, bet Oremas pilsētas mērs Deivids Jangs vēlāk pavēstīja, īstais šāvējs vēl nav notverts. Tiek ziņots, ka iespējamais šāvējs atradies uz ēkas jumta apmēram 130 metru attālumā no Kērka uzstāšanās vietas, un par snaipera prasmi liecina precīzs trāpījums upura kaklā, visticamāk artērijā, jo asiņošana acumirklī bija milzīga.

Tramps savā platformā “Truth Social” aicināja cilvēkus aizlūgt par Kērku. Kad kļuva zināms par Kērka nāvi, Tramps lika nolaist ASV karogus pusmastā līdz nedēļas beigām. “Godinot Čārliju Kērku, patiesi dižu amerikāņu patriotu, es lieku nolaist pusmastā visus ASV karogus visā Savienoto Valstu teritorijā līdz plkst.18 svētdienas vakarā,” Tramps ierakstīja savā sociālo mediju platformā “Truth Social”.

31 gadu vecais Čārlijs Kērks bija konservatīvo republikāņu jaunākās paaudzes pārstāvis, kuram bija miljoniem sekotāju sociālajos medijos. Apmeklējot ASV universitātes, Kērks uzaicināja studentus debatēt ar viņu straujās domu apmaiņās, kas pēc tam cirkulēja tiešsaistē. Uz debatēm bieži tika uzaicināti progresīvie studenti, kas bija Kērka viedokļu pretinieki. Kad Kērks pērn oktobrī uzrunāja universitātes studentus Nevadā, daži no klausītājiem nosauca viņu par svaiga gaisa malku universitāšu pilsētiņās, kur saskaņā ar labējo politiķu atzinumu dominē liberālā ideoloģija.

Žurnāls “Time” Kērku nodēvēja par vienu no visietekmīgākajām un vispretrunīgākajām figūrām Amerikas labējā spārnā un nenogurstošu Trampa jaunās armijas vadoni. “Manas paaudzes visietekmīgākā balss,” par Kērku izteicās Trampa padomnieks un ģimenes draugs Alekss Brūsevics.

Kērks politikā iesaistījās jau pusaudža gados, kad izveidoja “Turning Point USA”, viņš vērsās pret universitāšu pasniedzējiem, kurus apsūdzēja konservatīvās ideju apspiešanā vai kreisās propagandas izplatīšanā. “Viņš guva baudu no provokācijām, kas iepriecināja labējos un saniknoja kreisos,” norādīja “Time”. Piemēram, Kērks aicināja “patriotus” atbalstīt galēji labējo sazvērestību teoriju piekritēju Deividu Depapi, kurš 2022. gada 8. oktobrī ar āmuru mēģināja nosist toreizējās ASV Pārstāvju palātas demokrātu spīkeres Nensijas Pelosi vīru Polu Pelosi, izplatīja bēdīgi slavenās Trampa priekšvēlēšanu pasaciņas par haitiešu migrantu ēstajiem Ohaio štata Springfīldas iedzīvotāju suņiem un kaķiem, nosauca dažāda veida diskrimināciju aizliedzošo 1964. gada Pilsoņu tiesību likumu par “milzīgu kļūdu”, nodēvēja “Covid-19” pandēmijas laikā noteikto masu nēsāšanu un vakcinēšanu par “medicīnisko aparteīdu”, aktīvi izplatīja apgalvojumus par Trampam "nozagto uzvaru" 2020. gada vēlēšanās, bet 2022. gada Krievijas invāziju Ukrainā nodēvēja par “robežkonfliktu” un izplatīja Krievijas propagandas tēzes par Ukrainas agresiju.

2016. gada ASV prezidenta vēlēšanās iesaistījies Trampa nometnē, viņš kļuva par ļoti svarīgu elementu, kas ar jauniešu atbalstu nodrošināja Trampa uzvaru 2024. gadā. Dažas nedēļas pirms nāves viņš izteicās “Time”, ka gadījumā, ja viceprezidents Džeimss Venss nolems kandidēt 2028. gada vēlēšanās, “viņam ir mans pilnīgs atbalsts”. “Es darīšu visu, kas ir manos spēkos, lai padarītu viņu par prezidentu. Būšu pirmajā rindā no pirmās dienas.”