Ukrainā likvidētā bijušā ASV CIP direktora vietnieces dēla vārdā nosauc skolu Krievijas anektētajā Doneckā

Svinīgajā pasākumā un slavas runu teikšanā piedalījās 2014. gadā krievu izveidotās “Doneckas tautas republikas” vadītājs Deniss Pušiļins, kurš savulaik bija slavenākā Krievijas krāpnieka un finanšu piramīdas MMM radītāja Sergeja Mavrodi palīgs, Krievijas izglītības ministrs Sergejs Kravcovs, Krievijas Gaisa desanta spēku pavēlnieks Mihails Tepļinskis un citi agresorvalsts augsta ranga ierēdņi, kuri cildināja šo “varoni”.

Agrāk tika ziņots, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins augustā pat pasniedzis ASV prezidenta Donalda Trampa īpašajam sūtnim Stīvam Vitkofam Glosa ģimenei paredzēto Ļeņina ordeni.

Šā gada pavasarī Krievijas izdevums “Važnije istorii” publicēja sensacionālu materiālu, ka krievu okupantu rindās karojis CIP direktora vietnieces Džuliannas Gallinas dēls Maikls. Jāpiebilst, ka toreizējais CIP direktors Viljams Bērnss Gallinu par savu vietnieci digitālo inovāciju jautājumos iecēla 2024. gada februārī, kad Maikls jau bija pametis ASV. Maikls Gloss bija viens no vairāk nekā pusotra tūkstoša Krievijas Aizsardzības ministrijas savervēto ārzemnieku ukraiņu “denacificēšanai”, kuru vārdus izdevumam izdevās noskaidrot, bet kopumā krievu pusē karojuši algotņi no 48 valstīm, tostarp Eiropas Savienības un ASV.

Maikls Aleksandrs Gloss piedzima militārpersonu ģimenē. Viņa māte Džulianna Gallina Glosa bija absolvējusi ASV Jūras spēku akadēmiju un 90. gados kļuva par pirmo sievieti, kas komandējusi kadetu korpusu akadēmijā. Viņa vairāk nekā 30 gadus strādāja izlūkošanas jomā, dienēja ASV Jūras spēkos, ieņēma amatus armijā, valsts pārvaldē un rūpniecībā. Pēdējo sešu gadu laikā Glosa darbojās Centrālajā izlūkošanas pārvaldē. Savā “LinkedIn” profilā viņa rakstīja: “Cenšos paātrināt savas aģentūras digitālo transformāciju, lai saglabātu mūsu nācijas stratēģisko pārākumu.” Savukārt Maikla tēvs Larijs Gloss ir arī Jūras spēku veterāns, viņš saņēmis apbalvojumu par piedalīšanos operācijā “Tuksneša vētra” karā pret Irākas diktatora Sadama Huseina režīmu 90. gadu sākumā, kad viņš bija okupējis Kuveitu. Maikls Gloss visu mūžu strādājis kiberdrošības nozarē, tostarp uzņēmumā “National Interest Security Company”, kas apkalpo ASV nacionālās intereses, bet pašlaik viņš vada klientu drošības nodrošināšanai paredzēto programmatūru izstrādes struktūrvienību, un uzņēmuma klienti ir gan Pentagons, gan citu NATO dalībvalstu aizsardzības ministrijas.

2023. gada vasarā Maikls Gloss nokļuva Krievijā, bet septembra sākumā viņa dati jau parādījās Krievijas armijas vervēšanas datu bāzē. Pēc divām nedēļām mācību centrā, ne vēlāk kā 23. septembrī, Maikla grupa, kura galvenokārt sastāvēja no nepāliešu algotņiem, tika aizvesta ar autobusu uz karaspēka daļu. Pēc tam vietnē “Odnoklasņiki” parādījās viņa konts, kur publicētie fotoattēli liecināja, ka viņš atrodas 137. desantnieku pulkā Rjazaņā.

Pēdējo reizi Maikls pieslēdzās “Telegram” kanālam 2024. gada 14. martā. Pēc divām nedēļām krievi sāka uzbrukumu ukraiņu pozīcijām. Maikls tika likvidēts 2024. gada 4. aprīlī. Precīzi viņa nāves apstākļi nav zināmi. 

Maiklu Glosu apglabāja 21. decembrī astoņus mēnešus pēc nāves. Spriežot pēc draugu informācijas, viņa ģimene par Maikla nāvi no Krievijas varas iestādēm uzzināja tikai divus mēnešus iepriekš, un ģimenei paziņoja, ka Maikls miris Ukrainas teritorijā, bet sīkāku informāciju nesniedza. Arī viņa nekrologā nekas nav teikts par Maikla Glosa piedalīšanos karā pret Ukrainu. “Ar cēlu sirdi un karotāja garu Maikls gāja savu varoņa ceļu, kad 2024. gada 4. aprīlī viņš traģiski gāja bojā Austrumeiropā,” tik vien bija teikts.