Avoti: ASV samazinās drošības palīdzību Baltijas valstīm

To plānots samazināt, ASV prezidentam Donaldam Trampam īstenojot "Amerika pirmajā vietā" ārpolitikā. Viņa administrācija ir samazinājusi ārējo palīdzību un mudina Eiropas valstis segt lielāku daļu no savu bruņoto spēku izmaksām.

Par plānoto drošības palīdzības samazināšanu kā pirmais ziņoja laikraksts "The Financial Times".

Krievijas karš pret Ukrainu ir pastiprinājis bažas Eiropā par reģionālo stabilitāti un tālākas agresijas iespējamību no Maskavas puses. Starp galvenajiem šī finansējuma saņēmējiem ir Igaunija, Latvija un Lietuva.

ASV Kongress ir apstiprinājis finansējumu šim palīdzības plānam, kas ir Aizsardzības ministrijas pārziņā, bet tikai līdz 2026.gada septembra beigām. Trampa administrācija nav lūgusi pagarināt šo programmu, apstiprināja viens no ziņu avotiem.

Atbildot uz lūgumu sniegt komentārus, Baltā nama amatpersona atsaucās uz rīkojumu, kuru Tramps parakstīja neilgi pēc savas otrās prezidentūras sākuma janvārī.

"Sava otrā [prezidentūras] termiņa pirmajā dienā prezidents Tramps parakstīja izpildrīkojumu par Savienoto Valstu ārējās palīdzibas izvērtēšanu un sakārtošanu," sacīja amatpersona.

"Šī rīcība ir koordinēta ar Eiropas valstīm saskaņā ar šo izpildrīkojumu un prezidenta ilglaicīgo uzsvaru nodrošināt, ka Eiropa uzņemas vairāk atbildības par savu aizsardzību," sacīja amatpersona.

Senatore Džīna Šehīna, kas ir galvenā demokrāte Senāta Ārlietu komitejā, nosauca šo lēmumu par kļūdainu.

"Nav nekādas jēgas samazināt mūsu mūsu sabiedroto aizsardzības gatavību laikā, kad mēs lūdzam tos pastiprināt savas [militārās] spējas, un tas pakļauj riskam amerikāņu karavīrus, kad mēs samazinām apmācību sabiedroto karavīriem, kas cīnītos viņiem blakus," paziņoja Šehīna.