Ungārija atsakās nosodīt Krievijas asiņaino uzbrukumu Kijivai, kurā okupanti nogalināja vismaz 25 cilvēkus, arī mazus bērnus

Naktī uz 28. augustu Krievija otru intensīvāko gaisa uzbrukumu Ukrainai kopš invāzijas sākuma 2022. gada 24. februārī, galvenokārt uz Kijivu raidot gandrīz 600 dronus un 31 raķeti, trāpot vairākām ēkām, tostarp sagraujot daudzdzīvokļu namu, kā arī nodarot postu Eiropas Savienības pārstāvniecība centra un Britu padomes ēkām.

26 parakstītājvalstis apņēmās sniegt turpmāku atbalstu Ukrainai, lai panāktu taisnīgu un ilgstošu mieru, un aicināja ieviest jaunus sankcijas pret Krieviju.

Kā ierasts, Krievija paziņoja, ka jau 1285 dienas ilgstošajā “speciālajā militārajā operācijā” tiek šauts tikai pa militāriem objektiem, savukārt Ungārija nolēma ne izteikt līdzjūtību Ukrainai, ne nosodīt šo uzbrukumu, tieši otrādi, nosakot sankcijas Ukrainai sakarā ar tās uzbrukumu naftas cauruļvadam “Družba”, ar kuru Ungārija saņem krievu naftu. Sankcijas attiecas uz Ukrainas Bezpilota sistēmu spēku komandieri, etnisko ungāru Robertu Brovdiju ar iesauku “Maģārs” jeb “Ungārs”, kuram trīs gadus aizliegts iebraukt Ungārijā un tādējādi visā Šengenas zonā.

“Tas bija uzbrukums Ungārijas suverenitātei, kas apdraudēja mūsu energoapgādes drošību un gandrīz lika izmantot mūsu stratēģiskās rezerves. Ukraina ļoti labi zina, ka “Družba” cauruļvads ir vitāli svarīgs Ungārijas un Slovākijas energoapgādei, un šādi triecieni mums nodara daudz lielāku kaitējumu nekā Krievijai. Ikvienam, kurš uzbrūk mūsu energoapgādes drošībai un suverenitātei, ir jāgaida sekas,” mikroblogošanas vietnē “X” toreiz paziņoja Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sijārto.

Jāpiebilst, ka premjerministra Roberta Fico vadītā Slovākija ir otrā galvenā Krievijas diktatora Vladimira Putina sabiedrotā Eiropas Savienībā un NATO. Ironiski, bet divas Austrumeiropas valstis, kuras no padomju tankiem cieta visvairāk (1956. gadā Ungārija, 1968. gadā Čehoslovākija), kad Kremlis ar varu apspieda vietējo centienus izveidot “sociālismu ar cilvēcīgu seju”, nu ir PSRS aizvien agresīvākās mantinieces Krievijas uzticamākās sabiedrotās.

Ukraina uz šādu paziņojumu reaģēja ar sašutumu. “Cik bezkaunīgi ir publicēt šo pēc teroristu valsts Krievijas brutālā uzbrukuma. Pēter, ja Krievijas cauruļvads tev ir svarīgāks nekā Ukrainas bērni, kurus šorīt nogalināja Krievija, tas ir morāls pagrimums. Ungārija ir nepareizajā pusē vēstures. Mēs veiksim atbilstošas darbības,” paziņoja Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha.

Savukārt pats “Maģārs” ieteica ungāriem iebāzt savas sankcijas vienā konkrētā vietā, kuru pieklājīgi cilvēki publiski nemēdz norādīt.

Sijārto turpināja vārdu kaujas, atkārtojot ASV prezidenta Donalda Trampa iemīļoto tēzi “Tas nav mūsu karš!”. “Mēs neesam atbildīgi par to, mēs to neesam uzsākuši, mēs tajā nepiedalāmies. Beidziet mūs provocēt, beidziet riskēt ar mūsu energoapgādes drošību un beidziet mēģināt mūs ievilkt jūsu karā!”

Arī uz Polijas ārlietu ministra Radoslava Sikorska pārmetumu Ungārijas lēmumam, kurā viņš vienlaikus uzaicināja “Maģāru” droši braukt uz Poliju, Sijārto atteica, ka Ukrainas brīvībai nav nekāda sakara ar Ungārijas enerģētikas drošības apdraudēšanu.

Nesenais Ukrainas uzbrukums Krievijas naftas vadam “Družba”, kas apgādā Kremļa diktatora Vladimira Putina galvenās sabiedrotās Eiropā Ungāriju un Slovākiju pirms tam izraisīja Sijārto un Sikorska dzēlīgu repliku apmaiņu. Kad Sijārto vietnē “X” sūrojās par “skaidru uzbrukumu mūsu enerģētiskajai drošībai un vēl vienu mēģinājumu mūs ievilkt karā”, Sikorskis neizrādīja īpašu līdzjūtību, ņemot vērā, ka Ungārija pastāvīgi liek sprunguļus Eiropas Savienības un NATO pasākumos pret agresorvalsti Krieviju. 

“Pēter, tu no mums saņem tikpat lielu solidaritāti, cik mēs to saņemam no tevis,” paironizēja Polijas ārlietu ministrs. Uz to Sijārto atbildēja: “Tici man, es nekad nepieļautu kļūdu domāt par tevi, kad runa ir par solidaritāti.”

Ukraina regulāri veic triecienus Krievijas naftas rūpniecības objektiem, tādējādi kaitējot Krievijas armijas apgādei ar naftas produktiem, kā arī Kremļa iespējām finansēt karu no naftas tirdzniecības peļņas. Pie varas Ungārijā un Slovākijā šobrīd ir Maskavai draudzīgi noskaņotas valdības, kas regulāri kavē sankciju noteikšanu Krievijai un atbalsta sniegšanu Ukrainai. Ukraina atkārtoti veikusi dronu uzbrukumu naftas cauruļvadam “Družba”. Trieciens veikts Krievijas Brjanskas apgabalā. Droni trāpīja naftas pārsūknēšanas stacijai “Uņeča”, kurai Ukrainas spēki uzbruka jau 13.augusta naktī. Stacija “Uņeča”, kas atrodas Brjanskas apgabala Uņečas rajonā, ir lielākais mezgls naftas cauruļvadā “Družba”.