Sarunu neveiksme: Kremlis atkal sācis runāt par Ukrainas "demilitarizāciju"

Kremlis uzskata, ka miera līgumā starp Krieviju un Ukrainu jāiekļauj "demilitarizācija, denacifikācija, Ukrainas neitrālais, ārpusbloku un kodolieroču nesaturošs statuss". 

Šo paziņojumu 29. augustā sniedza Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova, ziņo Krievijas mediji.

Pēc Zaharovas teiktā, Rietumvalstu priekšlikumi par iespējamām drošības garantijām Ukrainai pēc kara ar Krieviju beigām it kā ir "vērsti pret Krievijas Federāciju" un "pasliktina stratēģisko stabilitāti visos līmeņos". 

Taču viņa neprecizēja, kā tieši drošības garantijas Ukrainai varētu to visu ietekmēt. Jāatzīmē, ka Zaharova vēlreiz atkārtoja diktatora Putina tēzi, kurš jau 2022. gadā paziņoja, ka "īpašās militārās operācijas" mērķis ir Ukrainas "demilitarizācija un denacifikācija". 

Sarunu laikā Baltkrievijā un Stambulā Krievijas delegācija uzstāja, ka miera līgumā jāiekļauj "Ukrainas demilitarizācija, denacifikācija, neitrāls un nepiesaistītas valsts statuss", tostarp ievērojama Ukrainas bruņoto spēku skaita samazināšana. 

Sarunas ar Krieviju 

2022. gada martā pirms sarunām Stambulā ar Krievijas delegāciju prezidents Volodimirs Zelenskis pauda gatavību apspriest Ukrainas atteikšanos no pretenzijām uz dalību NATO apmaiņā pret starptautiskām drošības garantijām. 

Stambulas sarunu rezultātā Krievija atkāpās no Ukrainas ziemeļu reģioniem, apgalvojot, ka tas ir it kā "labas gribas žests". 

2025. gada augustā notika sarunas starp prezidentu Donaldu Trampu un diktatoru Putinu. Pēc sarunām Tramps paziņoja, ka dažos jautājumos ir panākts progress. Amerikāņu līderis arī sacīja, ka vēlas, lai Ukraina un Krievija rīkotu tiešas sarunas. Tādējādi Krievija nav mainījusi savu retoriku par kara mērķiem Ukrainā. Putins joprojām uzstāj uz Ukrainas "demilitarizāciju un denacifikāciju", uz tās "neitrālo un nepiesaistītās valsts statusu". Tas liecina, ka Kremļa saimnieks miera sarunas izmanto saviem mērķiem.