Lielbritānija izdarījusi nopietnu spiedienu uz ukraiņu patvēruma meklētājiem

Iekšlietu ministrija savās vadlīnijās norāda, ka Ukrainas rietumu reģioni ir pietiekami droši, un uz šī pamata tiek noraidīti iesniegtie pieteikumi. Tas nenozīmē, ka ukraiņiem nekavējoties jāatstāj valsts - viņu esošās vīzas var pagarināt par pusotru gadu. Tomēr cilvēkiem tas nozīmē vēl lielāku nenoteiktību - un nespēju nodrošināt nākotni valstī, kas daudziem kara gados ir kļuvusi par otrajām mājām, raksta BBC.

Mihails ieradās Skotijā 2023. gada septembrī. Pēc profesijas ārsts, viņš visu dzīvi bija pavadījis Kijivā. Tieši tur viņš atradās arī 2022. gada 24. februārī, kad Krievija sāka bombardēt Ukrainas galvaspilsētu.

Drīz pēc tam Mihails ar sievu devās uz Poliju. Vīrietis nekonkretizē, kā viņam izdevās šķērsot robežu, neskatoties uz to, ka vīriešiem no Ukrainas izbraukt bija aizliegts. Polijā viņi ar sievu gaidīja ielūgumu uz Lielbritāniju saskaņā ar programmu "Homes for Ukraine" ("Mājas Ukrainai").

Lielbritānijas valdība šo shēmu uzsāka 2022. gada marta vidū, kara pirmajā gadā. Tā ļāva ukraiņiem, kuriem nebija nekādu sakaru ar Apvienoto Karalisti, saņemt ielūgumu no britu sponsoriem - cilvēkiem, kuri bija gatavi pieņemt savā mājā bēgļus no kara.

Ukrainas pilsoņi, kuri ieradās Lielbritānijā saskaņā ar šo programmu, uz trim gadiem ieguva tiesības strādāt un studēt, izmantot valsts veselības aprūpi, saņemt pabalstus un vismaz sešus mēnešus dzīvot pie saviem sponsoriem.
No shēmas sākuma līdz 2025. gada martam, kad tika publicēta jaunākā statistika, Apvienotajā Karalistē bija ieradušies apmēram 165 tūkstoši ukraiņu.

Tiem, kas ieradās pašā sākumā, trīs gadu uzturēšanās termiņš beidzās šī gada marta beigās - uz to brīdi valdība jau bija atvērusi programmu UPE (Ukraine Permission Extension), kas ļauj bez maksas pagarināt uzturēšanās atļauju vēl par 18 mēnešiem. Tomēr daži, tostarp Mihails, izvēlējās citu ceļu.

Jau no pašas Ukrainas programmas sākuma Lielbritānijas valdība uzsvēra, ka tā ir pagaidu iniciatīva, kas paredzēta, lai cilvēki varētu pārlaist karu drošā vietā.
"Mēs vienmēr esam skaidri norādījuši, ka ar Ukrainu saistītās programmas nav paredzētas kā pārcelšanās iespēja uz Lielbritāniju. Tas atbilst arī Ukrainas valdības vēlmēm, kurai ir nepieciešams, lai tās pilsoņi atgrieztos un palīdzētu atjaunot valsti, tiklīdz tas būs droši," teikts oficiālajos dokumentos.

Tomēr, par spīti šiem izteikumiem, formāli ukraiņiem, kuri vēlējās palikt, bija iespēja: saskaņā ar Lielbritānijas likumiem ir iespējams iegūt pastāvīgās uzturēšanās atļauju pēc desmit likumīgi valstī pavadītiem gadiem.

Taču 2024. gada novembrī Iekšlietu ministrija (Home Office) grozīja imigrācijas noteikumus, ievērojot savu sākotnējo solījumu ukraiņiem: pat ja kāds saskaņā ar Ukrainas programmu būs dzīvojis valstī vairāk nekā desmit gadus, viņš nevarēs pretendēt uz pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

Tāpēc daži ukraiņi nolēma mēģināt iegūt pastāvīgo statusu. Viena no šādām iespējām ir bēgļa statuss, kas tiek piešķirts gadījumos, kad pastāv varbūtība, ka persona tiks vajāta, pamatojoties uz vienu no pieciem iemesliem, kas uzskaitīti 1951. gada Ženēvas konvencijā - rase, reliģija, pilsonība, politiskā pārliecība vai piederība noteiktai sociālajai grupai.

Tas nebija Mihaila gadījums, tāpēc viņš cerēja iegūt tā saukto humāno aizsardzību. Šo statusu Lielbritānija piešķir saskaņā ar saviem nacionālajiem imigrācijas noteikumiem, ja persona neatbilst bēgļa definīcijai, taču pastāv "nopietni iemesli uzskatīt", ka, atgriežoties dzimtenē, viņai draudēs reāls nopietna kaitējuma risks. Tas var ietvert, piemēram, dzīvības apdraudējumu sakarā ar nejaušu vardarbību bruņota konflikta situācijā.

Pēc vairākiem intervijām Mihails saņēma atteikuma vēstuli. Iekšlietu ministrija (Home Office) savu lēmumu pamatoja ar to, ka Ukrainā joprojām pastāv "droši" reģioni valsts rietumu daļā. No 2022. gada sākuma līdz 2025. gada martam, patvērumu Lielbritānijā pieprasīja 1698 ukraiņi, bet kopā ar ģimenes locekļiem - 2727 cilvēki.

Šajā periodā pieņemti vismaz 729 pozitīvi lēmumi, pārliecinošā vairākumā gadījumu par humānās aizsardzības piešķiršanu. Atteikumu saņēma 111 cilvēki, no tiem 85 - jau 2025. gada pirmajā ceturksnī, kas liecina par Iekšlietu ministrijas nostājas maiņu.

Atteikuma loģika

2025. gada janāra beigās Lielbritānijas Iekšlietu ministrija (Home Office) publicēja atjauninātu informāciju par situāciju Ukrainā - tieši uz šo dokumentu balstās patvēruma pieteikumu izskatīšana. Jaunajā versijā teikts, ka karadarbība galvenokārt koncentrējas Ukrainas austrumos, un ir "maz ticams", ka rietumu apgabalos patvēruma meklētājiem draud nejaušas vardarbības risks.

“Parasti pārvietošanās brīvība nav ierobežota teritorijās, kuras kontrolē valdība. Visticamāk, persona var pārcelties uz citu valsts daļu, ārpus galvenās konflikta zonas,"  norādīts ziņojumā. Relatīvi drošas Iekšlietu ministrija uzskata šādas teritorijas: Kijivu, kā arī Černivcu, Zakarpatsku, Ternopiļas, Rivnes, Ivanofrankivskas, Volīnijas un Ļvivas apgabalus. Taču realitātē gan galvaspilsēta, gan rietumu reģioni regulāri cieš no Krievijas uzbrukumiem.

2025. gada jūlija pēdējā dienā Krievijas apšaudes rezultātā Kijivā gāja bojā vairāk nekā 30 cilvēki, vēl vairāk nekā 150 tika ievainoti. Vasarā uzbrukumi tika vērsti arī pret Ļvivu, Černivcu, Lucku un Ternopiļu.

Vienlaikus juristi un cilvēktiesību aizstāvji vērš uzmanību uz to, ka Lielbritānijas Ārlietu ministrija (Foreign Office) iesaka britu pilsoņiem atturēties no ceļojumiem uz Ukrainas rietumu reģioniem, ja vien tas nav absolūti nepieciešams. Juristi šeit saskata pretrunu starp ārpolitisko riska izvērtējumu un migrācijas praksi.

Viens no patvēruma meklētājiem saņēma atteikumu ar šādu pamatojumu: "Zakarpatska, kas atrodas Ukrainas dienvidrietumos, izceļas kā drošākais reģions valstī. Šis apgabals ir cietis no kara tikai minimāli, un tikai viena izolēta bombardēšana notika kara sākumā. Viena no šī reģiona stabilitātes pamatā esošajām iezīmēm ir tā unikālā saikne ar Ungāriju - daudzi iedzīvotāji ir ar dubultpilsonību (Ukrainas un Ungārijas). Tā kā Ungārija ir vienīgais Krievijas sabiedrotais ES un NATO ietvaros, tās klātbūtne reģionā netieši veicina drošību, jo Krievija izvairās kaitēt ungāru pilsoņiem."

"Šāds arguments […] faktiski apšauba Ukrainas teritoriālo vienotību, norādot uz ārēju "neformālu protektorātu" pār daļu valsts teritorijas. Nav skaidrs, vai šī ir konkrēta ierēdņa iniciatīva vai daļa no plašākas retorikas, taču šāda veida formulējumi oficiālos dokumentos nav pieņemami," uzskata jurists Ruslans Kosarenko no "Sterling & Law", kurš pārstāv ukraiņu intereses un izmanto šos argumentus apelācijās.

Kādi ir varianti?

Formāli ukraiņiem joprojām ir iespēja legalizēties Lielbritānijā un, ja vēlas palikt, jāspēj "pārkāpt" uz kādu no vīzām, kas ved pie pastāvīgā statusa iegūšanas. Reālākais variants ir darba vīzas saņemšana.

Taču šogad process ir kļuvis sarežģītāks: valdība reaģēja uz migrācijas politikas neapmierinātības pieaugumu un pastiprināja jau tā sarežģīto darba vīzas pieteikšanās kārtību. Turklāt pašreizējā valdošā partija apspriež iespēju palielināt gaidīšanas laiku pastāvīgā uzturēšanās atļaujai pēc šīs vīzas no pašreizējiem pieciem gadiem līdz desmit gadiem.

Eiropas Savienībā situācija ir citāda: pagaidu aizsardzība, līdzīga britu "Homes for Ukraine" programmai, ir pagarināta līdz 2027. gada 4. martam, un ukraiņiem oficiāli neiesaka iesniegt patvērumu parastajā ceļā.

Pagaidu statuss pats par sevi nenoved pie pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, taču dalībvalstis atver iespējas ilgtermiņa uzturēšanās iegūšanai caur nacionālām darba un studiju atļaujām.

Šogad Eiropas Komisija ieteica ņemt vērā visu likumīgo darba stāžu - ieskaitot laiku pagaidu aizsardzības statusā -, piešķirot ilgtermiņa rezidenta statusu. Šī iniciatīva ir apspriešanā, bet dažas valstis jau ir ieviesušas praktiskus risinājumus.

Piemēram, Čehija ir ieviesusi atsevišķu ceļu uz ilgtermiņa statusu pagaidu aizsardzības turētājiem, ja tiek izpildīti daži nosacījumi, piemēram, ienākumi un integrācija sabiedrībā.

ES līmenī tiek deklarēts, ka dalībvalstis apspriež stratēģijas iziešanai no pagaidu aizsardzības režīma - ceļi paredzēs gan iespēju iegūt citus statusus, kas ļautu cilvēkiem palikt valstīs, gan arī apstākļu radīšanu pakāpeniskai atgriešanai Ukrainā tiem, kuriem neviena no iespējām nederēs.

Pirmie atteikumi ar jaunu pamatojumu attiecībā uz pastāvīgās patvēruma piešķiršanu ukraiņiem Lielbritānijā sāka parādīties tikai maijā, tāpēc neviena apelācija vēl nav nonākusi līdz tiesai, stāsta jurists Ruslans Kosarenko, kurš pārstāv pieteikuma iesniedzējus. Sagaidāms, ka pirmās lietas tiks izskatītas rudenī.

Iekšlietu ministrija (Home Office) komentēja atteikumu situāciju šādi: "Visi patvēruma un cilvēktiesību pieteikumi tiek rūpīgi izvērtēti pēc būtības saskaņā ar mūsu starptautiskajām saistībām. Neviena persona, kurai draud nopietns apdraudējums, netiks piespiesta atgriezties Ukrainā."