Putins pārrunājis uzbrukumu Baltijas valstīm. Kā uz to reaģē atbildīgās Latvijas ministrijas?

27. jūlijā Sanktpēterburgā tika atcelti gandrīz visi publiskie kara flotes dienas pasākumi, baidoties no iespējamiem ukraiņu dronu uzbrukumiem un Vladimirs Putins kara jūrnieku parādi pieņēma kādā iekšpagalmā. Nebija ne karakuģu parādes, ne salūta, rakstīja Jauns.lv. Ukrainas un Krievijas opozīcijas mediji priecājās, ka ir sabojājuši Putina svētkus, bet šie varētu būt pāragri prieki. vēsta Krievijas opozīcijas “Telegram” kanāls “Volya” uzsver, ka Kremļa saimnieks todien ar Krievijas militāro vadību “pilsētā Ņevas krastos” pārrunājis uzbrukumu Baltijas valstīm.

Putins nevēloties nekādus pārsteigumus

“Krievijas bruņotie spēki un Krievijas Jūras spēki jau vairākus mēnešus gatavo resursu bāzi iebrukumam Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Lielākā daļa spēku pašlaik tiek dislocēti Ļeņingradas militārajā apgabalā. Tieši šeit kopš 2025. gada pavasara nonāk visi jaunie un daži modernizētie tanki un bruņumašīnas, un turp tiek vestas gandrīz visas jaunās raķešu sistēmas un artilērija. Arsenālos tiek uzkrāti lādiņi, tiek papildinātas degvielas rezerves, noliktavas tiek piepildītas ar formas tērpiem, medicīnas precēm, sausajām pārtikas devām un citu munīciju. Kopš maija Ļeņingradas kara apgabala teritorijā ir izveidotas divas motorizētās strēlnieku divīzijas, un Baltijas flotē tiek izvietota jūras kājnieku divīzija. Tur koncentrēti arī sakaru sistēmas, radio pārtveršanas un elektroniskās kara tehnika.

Neoficiāli ziņu avoti no Krievijas Aizsardzības ministrijas liecina, ka Putins vēl pirms sava brauciena uz Sanktpēterburgu tikās ar Ģenerālštāba priekšnieku Valēriju Gerasimovu, Sauszemes spēku virspavēlnieku Andreju Mordvičevu un aizsardzības ministru Andreju Belousovu. Viņš viņus sapulcināja, lai pateiktu, ka uzskata “speciālo operāciju” Baltijā (viņš apzināti lieto šo padomju terminu) par nepieciešamu pasākumu, taču, lai to īstenotu, militārpersonām ir jānodrošina vairāku uzdevumu izpilde Ukrainā. Viņš arī teicis, ka nav gatavs vēlreiz kāpt uz tā paša grābekļa, tāpēc vēlas personīgi pārliecināties, kā norit iebrukuma sagatavošanās darbi. Tieši tāpēc viņš arī aizlidoja uz Sanktpēterburgu.

Runā, ka Putins bijis apmierināts ar inspekcijas rezultātiem. Putina “apmierinātību” gan pašlaik aptumšo situācija Ukrainā, jo tur krievu ģenerāļi ir saņēmuši uzdevumus, kas diez vai ir savienojami ar Krievijas bruņoto spēku spējām. Putins it kā esot teicis, ka nevēlas “nekādus pārsteigumus” Ukrainas frontē pēc karadarbības sākuma pret Baltijas valstīm. Viņš arī uzsvēris, ka “mums vairs nevajadzētu izrādīt nekādus labas gribas žestus”, proti, atkāpties Ukrainas bruņoto spēku triecienu ietekmē, kā tas notika Harkivas un Hersonas apgabalos 2022. gadā,” raksta “Volya”.

Aizsardzības ministrija: “Paaugstināta draudu situācija netiek novērota”

“Kas Jauns Avīze” Latvijas ārlietu ministrei Baibai Bražei, aizsardzības ministram Andrim Sprūdam un iekšlietu ministram Rihardam Kozolovskim jautāja, vai viņi ir informēti par Vladimira Putina vizītes niansēm 27. jūlijā Sanktpēterburgā un kā tās komentē, kā viņi vērtē Krievijas draudus iebrukt Baltijas valstīs.

Aizsardzības ministrijas Preses nodaļa: “Aizsardzības nozare apzinās Krievijas agresīvos mērķus un nerēķināšanos ar kaimiņvalstu suverenitāti, tādēļ regulāri ievāc un analizē izlūkinformāciju par Krievijas vienību aktivitātēm un militāro spēku pārvietošanos, kā arī notiek regulāra izlūkinformācijas apmaiņa ar sabiedrotajiem. Kopumā Nacionālie bruņotie spēki veic pastāvīgu draudu izvērtējumu 24 stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā un šobrīd paaugstināta draudu situācija netiek novērota.”

Iekšlietu ministrija: “Nav informācijas”

Iekšlietu ministrijas Stratēģiskās komunikācijas departaments: “Iekšlietu ministrija pastāvīgi seko drošības situācijas attīstībai reģionā un strādā ciešā sadarbībā ar atbildīgajām institūcijām, lai nodrošinātu valsts iekšējo drošību. Šobrīd rīcībā nav informācijas, kas apstiprinātu publiskajā telpā izskanējušos apgalvojumus.”

Ārlietu ministrija: “Informācija jāvērtē kritiski”

Ārlietu ministrijas preses sekretāre Diāna Eglīte: “Latvijas institūcijas pastāvīgi vērtē informatīvo telpu, tai skaitā seko līdzi spekulācijām un iespējamiem apzinātiem informatīviem uzbrukumiem no Krievijas un Baltkrievijas, kas vērsti uz baiļu un neuzticības vairošanu mūsu un sabiedroto sabiedrībās. Atbilstoši aicinām kritiski vērtēt informāciju, kas tiek izplatīta sociālajos tīklos, ņemot vērā informācijas manipulācijas centienus no Krievijas puses, tā skaitā ar viltus mājaslapu, sociālo tīklu kontu un citu dezinformācijas izplatīšanas veidu un paņēmienu palīdzību.

Valdības līmenī un arī Ārlietu ministrijas darbībā nacionālās drošības stiprināšana ir prioritāte. Cieši strādājam ar sabiedrotajiem NATO aizsardzības un atturēšanas spēju stiprināšanā.

Šodien NATO aizsardzību un atturēšanu mūsu reģionā pastiprina NATO sabiedroto Latvijā un kaimiņvalstīs izvērstās militārās spējas. Aizvadītajā NATO Hāgas samitā sabiedrotie vēlreiz pārapstiprināja 5.pantu un kolektīvo aizsardzību kā pamatu NATO teritorijas un iedzīvotāju drošībai.

Apzinoties, ka Krievijas radītais apdraudējuma līmenis nemazināsies un ievērojot Krievijas ieguldījumus militārajā industrijā, NATO Hāgas samitā sabiedrotie pieņēma vēsturiskus lēmumus par aizsardzības finansējuma kāpināšanu līdz 5% no IKP un militārās industrijas stiprināšanu. Šie NATO lēmumi un mūsu nacionālā līmenī veiktie ieguldījumi aizsardzībā nodrošina, ka NATO vēl vairāk nostiprinās savu militāro pārākumu un uzticamas aizsardzības un atturēšanas spējas.”

Ne pirmais brīdinājums

Par Krievijas iespējamo agresiju pret Baltijas valstīm ne vienu reizi vien izteikušies arī Rietumu politiķi. Jūnija sākumā Vācijas Federālā izlūkošanas dienesta (BND) vadītājs Bruno Kāls izteicās, ka Maskava varētu veikt provokāciju Baltijas valstīs, piesedzoties ar “krievvalodīgo iedzīvotāju aizsardzību”, līdzīgi kā Kremļa operācijā Krimā 2014. gadā. Pēc viņa teiktā, nav runa par vērienīgu iebrukumu ar tanku pielietošanu un bombardēšanu - Krievijai pietiek nosūtīt uz Igauniju “zaļos cilvēciņus”. Šādā veidā, viņš uzskata, Vladimirs Putins centīsies pārbaudīt NATO apņēmību aizsargāt savus sabiedrotos.

Savukārt NATO ģenerālsekretārs Marks Rute paziņojis, ka Krievija varētu būt gatava uzbrukt NATO piecu gadu laikā. Par tās ticamāko mērķi tiek uzskatītas Baltijas valstis: Igaunija, Latvija un Lietuva.