Lavrovs: dalībvalstīm nevajadzētu palielināt aizsardzības izdevumus, ja tās vēlas saglabāt NATO

Viņš komentēja sava Polijas kolēģa Radoslava Sikorska izteikumu, ka Krieviju gaida krahs militāro tēriņu pieauguma dēļ. "Droši vien viņš paredz, ja reiz ir tāds pareģis, ka katastrofāla, pēc manām aplēsēm, NATO dalībvalstu budžeta palielināšana arī novedīs pie šīs organizācijas sabrukuma," pēc kolektīvās drošības līguma organizācijas (ODKB) padomes rezultātiem sacīja Lavrovs, vēsta TASS.

Ministrs atgādināja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir izziņojis militāro izdevumu samazināšanu, kuru daļa budžetā jau sasniegusi rekordlielas vērtības kopš PSRS laikiem. Lavrovs slavēja Putinu par to, ka viņš "vadās pēc veselā saprāta, nevis no pirkstiem izdomātiem un izzīstiem draudiem". Iepriekš Lavrovs pieprasīja izjaukt NATO, jo, viņaprāt, organizācija zaudēja jēgu pēc PSRS pastāvēšanas pārtraukšanas.

Ziemeļatlantijas alianses pēdējā samitā bloka valstis akceptēja kopš Aukstā kara lielāko aizsardzības izdevumu palielinājumu. Līdz 2035. gadam tam vajadzētu būt 5% no IKP līdzšinējo 2% vietā. NATO paziņojumā tika uzsvērts, ka šādi pasākumi ir nepieciešami, jo Krievija rada "ilgtermiņa draudus Eiroatlantiskajai drošībai".

2% mērķis tika pieņemts 2014. gadā, kad Putins organizēja Krimas sagrābšanu un ar separātistu rokām sāka kaujas Donbasā. Tagad, kad Ukrainā ceturto gadu notiek pilna mēroga karš un Rietumos prognozē, ka Krievija NATO varētu uzbrukt pēc 2-5 gadiem, alianse strauji pacēla latiņu, atgriežoties pie 1980. gadu uzstādījumiem.

Pēc ieceres 3,5% no IKP jānovirza militārajām pamatvajadzībām - tādām kā nacionālo armiju uzturēšana un bruņošana, vēl 1,5% no IKP aizies plašākiem izdevumiem: kiberdrošība, cauruļvadu aizsardzība, ceļu un tiltu pielāgošana smagās militārās tehnikas ejai un viss pārējais. Pēc šīm norunām amerikāņu prezidents Donalds Tramps piekrita atstāt karaspēku Eiropā un apliecināja ASV uzticību kolektīvās aizsardzības principiem.