Karte atklāj Krievijas ambīcijas, kas varētu pārkāpt Trampa sarkano līniju
Ukrainas valdības prezentētā karte atklāj Krievijas iespējamos plānus būtiski paplašināt savu kontroli pār Ukrainas teritorijām — daudz tālāk par oficiāli izteiktajām prasībām, kas līdz šim izskanējušas miera sarunās. Šāds scenārijs, pēc novērotāju domām, varētu pārkāpt ASV prezidenta Donalda Trampa noteikto “sarkano līniju”.
Saskaņā ar Ukrainas prezidenta biroja vietnieka, pulkveža Pavlo Palisas sniegto informāciju, Maskava līdz 2026. gada beigām plāno okupēt visu Ukrainas teritoriju austrumos no Dņepras upes, tostarp arī Odesas un Mikolajivas apgabalus. Tas nozīmētu, ka Ukraina tiktu atstāta bez piekļuves Melnajai jūrai.
Vašingtonas domnīcas "The Institute for the Study of War" (ISW) publiskotā karte, ko prezentējis Ukrainas pārstāvis, liecina, ka Krievija vēlas ieņemt vēl apmēram 220 000 kvadrātkilometru, kopumā kontrolējot aptuveni 334 000 km jeb vairāk nekā pusi no Ukrainas teritorijas.
Vienlaikus ISW eksperti norāda — šāda mēroga ieceres Krievijai dotajos apstākļos nav izpildāmas. Piemēram, lai pārņemtu visu Hersonas apgabalu, būtu jāpārvar Dņepra, kas militāri būtu ļoti sarežģīts uzdevums. Turklāt Krievijas spēku virzība pēdējo mēnešu laikā bijusi ļoti lēna.
Organizācijas “Hope for Ukraine” vadītājs Jurijs Boječko brīdina, ka, ja Rietumu atbalsts nepastiprināsies, Krievija līdz 2025. gada beigām varētu okupēt vēl vairākas Ukrainas teritorijas. Viņš norādīja, ka Krievija šobrīd izmanto vasaras kampaņu, lai iegūtu jaunas pozīcijas, piemēram, Sumu apgabalā.
Šie plāni būtiski pārsniedz jebkādas iepriekš publiskotās Krievijas prasības par pamieru vai miera vienošanos, kuras aktīvi virza Donalds Tramps. ASV prezidents ir paziņojis: “Ja es uzskatīšu, ka Krievija negrasās vienoties vai pārtraukt asinsizliešanu… tad es izmantotu sankcijas, ja tas būs nepieciešams.”
Tikmēr ASV Kongresā tiek virzīts stingrs abu partiju sankciju likumprojekts, ko izstrādājuši republikānis Lindsijs Greiems un demokrāts Ričards Blūmentāls. Tas paredz: 500% muitas tarifu precēm no valstīm, kas iepērk Krievijas energoresursus; ASV investīciju aizliegumu projektos, kas saistīti ar Krievijas valdību; Krievijas uzņēmumu aizliegumu kotēt ASV biržās; sankcijas Krievijas Centrālajai bankai, komercbankām un amatpersonām.
Lai gan Trampa administrācija meklē iespējas mīkstināt šo likumu, tas jau ir ieguvis 72 senatoru atbalstu, kas nodrošina pietiekamu balsu vairākumu tā pieņemšanai.
