Irēna Kucina: Katrai paaudzei no jauna jāapstiprina vērtības, uz kurām balstās demokrātija

Satversmes tiesas priekšsēdētāja Irēna Kucina uzsver, ka galvenā Eiropas kopējā vērtība ir demokrātija, kuras mugurkauls ir tiesiskums: “Šī starptautiskā konference ir apliecinājums tam, ka tieši starptautiskā sadarbība un vērtībās balstīta solidaritāte stiprina spēju kopīgi stāties pretī apdraudējumiem. Konference ir nozīmīgs forums par to, kā ģeopolitiskās spriedzes apstākļos konstitucionālās tiesas izvērtē valstu veiktos pašaizsardzības pasākumus, lai aizsargātu savu demokrātisko iekārtu, saglabājot arī cilvēktiesību līdzsvaru. Vēsture un šodienas reālijas apliecina, ka katrai paaudzei ir no jauna jāapstiprina tās vērtības, uz kurām balstās demokrātija, tostarp arī tiesām.”

Konference “Konstitucionālo tiesu loma, nodrošinot kopējo Eiropas vērtību noturību saskarē ar mūsdienu izaicinājumiem” tiek rīkota Eiropas Savienības un Eiropas Padomes kopējās programmas “Partnerība labai pārvaldībai” III posma projekta “Atbalsts konstitucionālās justīcijas attīstībai Ukrainā” ietvaros.

Konferencē ar atklāšanas runu uzstājās Satversmes tiesas priekšsēdētāja Irēna Kucina:

“Cienījamā tieslietu ministres kundze!

Godātais Ukrainas Konstitucionālās tiesas priekšsēdētāja vietas izpildītāja kungs!

Mīļie kolēģi, tiesneši, profesori, Eiropas Savienības un Eiropas padomes projekta “Atbalsts konstitucionālās justīcijas attīstībai Ukrainā” īstenotāji un konferences dalībnieki!

Sirsnīgi sveicu Jūs starptautiskajā konferencē “Konstitucionālo tiesu loma, nodrošinot kopējo Eiropas vērtību noturību saskarē ar mūsdienu izaicinājumiem”!

Šodien Kijivā izsludināta sēru diena, pieminot kārtējā Krievijas okupantu nāvējošā trieciena civiliedzīvotājiem upurus. Savās domās esam līdzās bojā gājušo un cietušo tuviniekiem un mūsu Ukrainas kolēģiem. Pieminēsim upurus ar klusuma brīdi!

Daudzpusējā dialogā mēs lieliski redzam, kādi tiesību jautājumi pašlaik ir mūsu tiesu dienaskārtībā. Izaicinājumu klāsts ir vērienīgs.

Galvenā Eiropas kopējā vērtība ir demokrātija, kuras mugurkauls ir tiesiskums. Šodien mūsu valstu sabiedrību acīs optimisma gars par demokrātiju ar katru dienu ja ne mazinās, tad kļūst blāvāks. Varētu teikt –pastāv sajūta, ka demokrātija ir zaudējusi savu nākotni. Mēs visi esam nopietni nobažījušies par savām valstīm, sabiedrības noturību un demokrātijas izredzēm.

Demokrātijas sabrukuma vēsture lielākajā daļā Eiropas valstu starpkaru periodā mums māca, ka demokrātiju nevar uzskatīt par pašsaprotamu, tā ir trausla. Vēsture un šodienas reālijas apliecina, ka katrai paaudzei ir jāpārapstiprina tās vērtības, uz kurām balstās demokrātija, tostarp arī tiesām.

Šodien mēs esam liecinieki uzbrukumam demokrātijai gan no ārpuses, gan iekšpuses. Tieši šajā brīdī demokrātiskā Ukraina cīnās pret autokrātiskās, imperiālistiskās Krievijas militāro uzbrukumu. Lielākā daļa demokrātisko valstu joprojām atbalsta Ukrainu. Taču ar nožēlu jāsaka, ka ne visas, tādējādi apšaubot demokrātijas pamatvērtības un leģitimējot agresīva kara vešanu suverēnā valstī.

Taču nedemokrātiski režīmi nevēlas tikai militāru uzvaru – viņi vēlas arī intelektuālu un morālu uzvaru. Viņi grib, lai pasaule notic, ka demokrātija ir vāja, ka autokrātija ir pārāka. Dažādie instrumenti līdzās populismam, valsts autoritātes graušanai un neuzticēšanās tās institūcijām sekmēšanai tiek izmantoti kā ieroči pret demokrātiskām valstīm vērstā hibrīdkara ietvaros. Nedrīkst pieļaut, ka nostiprinās naratīvs par demokrātijas un tiesiskuma vājumu vai nespēju aizsargāt sevi.

Arī manipulācijas ar sabiedrisko domu ar jauno informācijas tehnoloģiju palīdzību ir jauns, bet ļauns drauds demokrātijai, kas kļūst nevis par netipisku gadījumu, bet gan par mūsu realitāti. Demokrātijas ienaidnieki ir atklājuši visneaizsargātāko demokrātijas vietu. Tas ir publiskais forums – vieta, kur veidojas sabiedriskā doma.

Tiek veidotas jaunas infrastruktūras – platformas, kas pakļauj pilsoņu un līdz ar to arī valsts politikas viedokļa veidošanu ievērojamam mērķtiecīgu un pat slēptu manipulāciju riskam. Šādas platformas tiek veidotas pēc principa, kas pēc būtības ļauj manipulēt ar sabiedrisko domu. Tas veicina ātru dezinformācijas izplatību, radot “viltus reālijas” ar emocionāli uzlādētu saturu, lai maksimāli palielinātu lietotāju noturību, graujot demokrātisko diskursu. Tiesiskas valstis līdz šim ir izveidojušas juridiskus mehānismus demokrātijas aizsardzībai – nacionālas, pārnacionālas un starptautiskas tiesas, Venēcijas komisiju un citus. Tie šobrīd paplašināti piemēro aizsardzības līdzekļus, lai reaģētu uz jauniem draudiem demokrātijai. Starptautisko politisko notikumu sekas prasa arī no tiesām spēju izprast un orientēties politiskajā vidē, novērtējot konkrētu politisko procesu ietekmi uz demokrātisko vērtību pastāvēšanu. Konstitucionālās tiesas jebkuru politisku jautājumu var atrasināt juridiski.

 Godātie klātesošie!

Demokrātijas dinamiskā attīstība attiecas arī uz pašaizsargājošās demokrātijas principu, kas līdz šim ir darbojies labi. Šo principu atzīst un piepilda ar saturu arī valstu konstitucionālās tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesa. Ņemot vērā jaunus draudus demokrātijai, pašaizsargājošās demokrātijas princips ir pastāvīgi jāpārskata un jāattīsta tālāk.

Tā, piemēram, Satversmes tiesas judikatūrā ir uzsverams šogad pieņemtais spriedums lietā par apmaksātu priekšvēlēšanu aģitāciju tikai valsts valodā. Lai aizsargātu savu demokrātisko iekārtu un garantētu savas demokrātiskās sistēmas stabilitāti, valsts drīkst veikt īpašus pašaizsardzības pasākumus. Ir būtiski, ka apmaksātās priekšvēlēšanu aģitācijas periodā tiek mazināta iespēja izplatīt Krievijas agresīvo politiku atbalstošus vēstījumus, kas negatīvi ietekmē tos iedzīvotājus, kuri vēlētos Latvijas politisko attīstību Krievijas virzienā.

Līdzīga pieeja īstenota arī pagājušā gada lietā par Krievijas pilsoņiem izvirzīto prasību pēc valsts valodas zināšanām, lai atkārtoti saņemtu uzturēšanās atļaujas Latvijā. Šajā lietā Satversmes tiesa uzsvēra, ka Krievijas pilsonība pašlaik ir faktors, kas saistīts ar Latvijas valsts drošības apdraudējumu, un tādēļ pēc iespējas ātrāk ir veicama Latvijā dzīvojošo Krievijas pilsoņu individuāla izvērtēšana. Nacionālās drošības garantēšana ir valsts pamatpienākums, īpaši šobrīd, kad norisinās Krievijas izvērstais karš Ukrainā.

Tiesa ņēma vērā, ka jau ilgstoši ģeopolitisko situāciju Baltijas jūras reģionā ietekmē Krievija ar savām izaicinošajām un agresīvajām militārajām un hibrīdajām aktivitātēm. Valsts drošību apdraud Krievijas aktīvi izvērstās informatīvās ietekmes operācijas, kurās tiek izmantota arī propaganda un dezinformācija.

Šie un daudzi citi tiesu prakses piemēri, par kuriem diskutēsim šodien, arvien pilnīgāk konkretizē pašaizsargājošās demokrātijas principa saturu.

Šodienas starptautiskā konference kalpo kā apliecinājums tam, ka tieši starptautiskā sadarbība un vērtībās balstīta solidaritāte stiprina spēju kopīgi stāties pretī apdraudējumiem. Konference ir nozīmīgs forums par to, kā konstitucionālās tiesas izvērtē valstu veiktos pašaizsardzības pasākumus, lai aizsargātu savu demokrātisko iekārtu, ģeopolitiskās spriedzes apstākļos saglabājot arī cilvēktiesību līdzsvaru.

Personas tiesību un brīvību efektīva īstenošana vislabāk ir iespējama demokrātijas apstākļos. Tomēr tā nedrīkst būt vērsta pret valsts neatkarību un tiesiskas valsts principiem. Šīs atziņas būtībā attiecas uz valsts pastāvēšanai būtisku vērtību sargāšanu, jo tiesas īsteno ne tikai personas tiesību, tiesisko interešu un pamatbrīvību aizsardzību – pašlaik mums ir arī svarīga loma demokrātiskās iekārtas un valsts drošības situācijas stabilizēšanā ilgtermiņā.

Nav šaubu, ka ārkārtas situācijās bieži vien ir nepieciešami stingrāki cilvēktiesību ierobežojumi. Tas ir, jo stiprāks demokrātijas apdraudējums, jo tālejošāki var būt līdzekļi tās aizsargāšanai. Taču kur atrodas tā robeža, ko nedrīkst pārkāpt pat šādās situācijās? Kā efektīvi kontrolēt to, vai ārkārtas situācijas risināšanai noteiktie pamattiesību ierobežojumi joprojām ir nepieciešami? Proti, kā novērst šādu ārkārtas līdzekļu pārvēršanos normalitātē, kad tie vairs nav nepieciešami? Vai pamattiesību ierobežojuma konstitucionalitātes izvērtējumā ņemam vērā ģeopolitisko kontekstu arī tad, kad nācijas pastāvēšana pagaidām nav apdraudēta?

Kolēģi, nobeigumā vēlos atzīmēt: Latvija ir stabila demokrātija. Mēs ļoti augstu vērtējam savu neatkarību un tiesiskumu. Mūsu sabiedrība jau laicīgi apzinājās jaunās briesmas arī tāpēc, ka daļa mūsu cilvēku jau sen ir bijuši pakļauti Krievijas ietekmei, kas bija uzskatāmi redzams mūsu ikdienā, izveidojot zināmu imunitāti un pretestību. Kā jau minēju, arī Satversmes tiesa ir izstrādājusi efektīvas pieejas Latvijas demokrātijas aizsardzībai.

Īpaši šajos grūtajos laikos mums visiem ir jāaizstāv un jāstiprina sava demokrātija, savs dzīvesveids brīvībā un atbildībā! Eiropas valstu konstitūcijas sargā valstiskumu un mūsu kopējās vērtības, bet ne jau pašas par sevi – to varam un darām mēs visi, jo kopā esam stiprāki nekā katrs atsevišķi!”