Pasaulē

Ukrainis par pāvestu? Jaunā pāvesta vēlēšanās piedalīsies arī Austrāliju pārstāvošais Mikola Bičoks

Nils Zālmanis

Jauns.lv

Sestdien pēdējā gaitā izvadīs 21. aprīlī mirušo Romas pāvestu Francisku, un aktuāls kļuvis jautājums, kurš būs viņa pēctecis, ko kardinālu konklāvs izvēlēsies no savējo vidus. Medijos min dažādus potenciālos favorītus, piemēram, pirmo reizi par pāvestu varētu kļūt Āfrikas vai Āzijas pārstāvis, vai varbūt beidzot pēc triju pāvestu pārtraukuma šajā amatā varētu atgriezties itālis. Taču ir vēl viens interesants kandidāts, kurš ir visjaunākais no visiem, un varbūt kādreiz var sagādāt pārsteigumu — ukraiņu izcelsmes kardināls Mikola Bičoks no Austrālijas.

Ukrainis par pāvestu? Jaunā pāvesta vēlēšanās pied...

Mikola Bičoks dzimis 1980. gadā Ukrainas pilsētā Ternopiļā, guva reliģisko izglītību Ukrainā un Polijā, 2005. gada 3. maijā viņu Ļvivā iesvētīja par katoļu priesteri, vēlāk viņš darbojās arī Krievijā, bet no 2015. līdz 2020. gadam kalpoja Jāņa Kristītāja ukraiņu katoļu draudzē ASV Ņūdžersijas štata Ņūarkā, līdz 2020. gada 15. janvārī pāvests Francisks viņu iecēla par eparhu svēto Pētera un Pāvila eparhijā Melburnā, kuras jurisdikcija attiecas uz Austrāliju, Jaunzēlandi un Okeāniju. 2020. gada 7. jūnijā viņš kļuva par bīskapu.

2024. gada 7. decembrī pāvests Francisks iecēla Bičoku kardināla amatā, tādējādi viņš kļuva par Kardinālu kolēģijas visjaunāko pārstāvi. Kā vēsta izdevums “fakty.com.ua”, Bičoks ir septītais kardināls Ukrainas grieķu katoļu baznīcas vēsturē.

Bičoks aktīvi atbalsta Ukrainu, stāstot par ukraiņu ciešanām Krievijas izraisītajā karā. Viņa vadītajā Austrālijas kopienā lielākā daļa ir no kara aizbēgušie grieķu katoļi. “Mēs, ukraiņi, kā neviens cits, vēlamies mieru. Mēs par to lūdzam jau vienpadsmit gadus un ticam, ka tas vienreiz tiks atjaunots. Bet mēs nevēlamies mieru, kas ir kapitulācija ļaunuma priekšā vai kompromiss ar pilnīgu netaisnību, bet vēlamies mieru, kas balstīts uz patiesību,” viņš paziņoja nesenajā uzrunā Sidnejā.

Kaut gan Mikola Bičoks pašlaik nebūt nav galveno pretendentu skaitā, pati interesanta ir pati perspektīva, ka teorētiski ukrainis varētu nokļūt pāvesta krēslā, tādējādi kļūstot par otro slāvu šajā amatā pēc pasaulslavenā poļa Jāņa Pāvila II. Pats Bičoks intervijā Ukrainas “Dzīvajai televīzijai” atzina, ka pat nebija sevi iedomājies par bīskapu, nemaz nerunājot par pāvestu.

“Protams, ikviens kardināls var tikt ievēlēts par Svēto tēvu, tomēr man tas ir kā fantastika: jo, pirmkārt, es nekad nebiju domājis, ka tikšu ievēlēts par bīskapu. Tagad es jau esmu ievēlēts par kardinālu, potenciāli tas ir iespējams, bet cik tas ir reāli — Dievs to parādīs nākotnē. Tomēr patiesi tā būs milzīga pieredze, jo, kā jūs zināt, kardināliem ir šīs aktīvās balsstiesības līdz 80 gadu vecumam,” viņš sacīja.

Tā kā minētā intervija ir ukraiņu valodā, piedāvājam noskatīties citu interviju ar Bičoku, kas ierakstīta Austrālijā, - gan par savu bērnību, jaunību un pašreizējo dzīvi Austrālijā un situāciju Ukrainā:

Pašlaik vadošo kandidātu lokā tiek minēti, piemēram, 70 gadus vecais Vatikāna valsts sekretārs Pjetro Parolins, 67 gadus vecais Filipīnu pārstāvis Luiss Antonio Tagle, potenciāli pirmie melnādainie pāvesti no Āfrikas — 76 gadus vecais Ganas pārstāvis Pīters Tērksons un 79 gadus vecais Roberts Sarahs no Gvinejas, kā arī vairāki citi Eiropas pārstāvji, to skaitā 72 gadus vecais Ungārijas pārstāvis Peters Erdē, 69 gadus vecais Itālijas pārstāvis Mateo Dzupi, 59 gadus vecais Portugāles pārstāvis Žozē Tolentinu Mendonsa, 68 gadus vecais Maltas pārstāvis Mario Greks, 79 gadus vecais Lielbritānijas pārstāvis Vinsents Nikolss, kā arī vēl viens Itālijas pārstāvis ar diezgan neparastu uzvārdu — 60 gadus vecais Pjerbatista Picaballa.

Laikraksts “The Guardian” vēsta, ka pašlaik bukmeikeru izteikts favorīts ir Parolins (saskaņā ar “Oddschecker”, kas apkopo vairāk nekā 20 slavenu bukmeikeru firmu piedāvātās likmes), viņam seko Tagle, Tērksons un Dzupi. Mikola Bičoks šobrīd ir 19. vietā.

Tomēr nebūt nav garantēts, ka uzvaru gūs kāds no favorītiem. Galu galā, mūžībā aizgājušais Francisks vairāku bukmeikeru firmu vērtējumā 2013. gadā bija tikai 15. kandidāts pēc izredzēm, un arī viņa priekštecis Benedikts XVI sākotnēji nebaudīja īpašas bukmeikeru simpātijas.