Centrālāfrikā protestē pret krievu algotņu grupējuma "Vagner" klātbūtni
foto: AP/Scanpix
Centrālāfrikas opozicionāri protestē pret krievu algotņu grupējuma "Vagner" klātbūtni un tā izmantošanu prezidenta vajadzībām
Pasaulē

Centrālāfrikā protestē pret krievu algotņu grupējuma "Vagner" klātbūtni

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv/LETA

Centrālāfrikas Republikā (CĀR) piektdien norisinājās plaši protesti pret prezidenta Fostēna Arkānža Tuaderas ieceri kandidēt uz trešo pilnvaru termiņu, izmantojot Krievijas algotņu bandas "Vagner" atbalstu. Protestus organizēja opozīcijas partijas.

Centrālāfrikā protestē pret krievu algotņu grupēju...

CĀR ir viena no pirmajām valstīm, kurā "Vagner" nodibināja savu klātbūtni, solot cīnīties pret nemiernieku grupējumiem un atjaunot mieru. "Vagner" kaujinieki darbojas kā Tuaderas personīgie miesassargi un palīdzēja viņam uzvarēt 2023.gada jūlija referendumā, kas varētu pagarināt viņa varu uz nenoteiktu laiku.

"Mēs esam šeit, lai teiktu "nē" Fostēna Arkānža Tuaderas trešajam pilnvaru termiņam. Bet vēl vairāk - mēs vēlamies aizsargāt mūsu suverenitāti, kuru Tuadera un "Vagner" ir samīdījuši," norādīja viens no protestētājiem. ""Vagner" ir izvarojis un nogalinājis (..). Tas nav normāli. Lai izbeigtu viņu valdīšanu, Tuaderam ir jāatkāpjas," viņš piebilda.

CĀR atrodas pilsoņkarā, kas ilgst kopš prezidenta Fransuā Bozizē gāšanas 2013.gadā. Seši no 14 bruņotajiem grupējumiem, kas parakstīja 2019.gada miera līgumu, vēlāk no tā atteicās. Valdība apgalvo, ka tieši pateicoties "Vagner" kaujiniekiem nemierniekiem 2021.gadā neizdevās ieņemt valsts galvaspilsētu Bangi.

Jāpiebilst, ka daudzu afrikāņu vidū "Vagner" un tā dibinātājs Jevgeņijs Prigožins ir ļoti populāri, un Centrālāfrikas galvaspilsētā ir uzstādīts Prigožina un viņa "labās rokas" Dmitrija Utkina piemineklis.

foto: AFP/Scanpix
"Vagner" vadītāji Jevgeņijs Prigožins un Dmitrijs Utkins Centrālāfrikā ir lielā cieņā, par ko liecina viņiem veltītais bronzas piemineklis.
"Vagner" vadītāji Jevgeņijs Prigožins un Dmitrijs Utkins Centrālāfrikā ir lielā cieņā, par ko liecina viņiem veltītais bronzas piemineklis.

Savulaik Prigožins izveidoja ātrās apkalpošanas restorānu ķēdi un sāka nodarboties ar valsts augstāko amatpersonu ēdināšanu Krievijā, kā rezultātā medijos ieguva iesauku “Putina pavārs”, bet 2016. gadā parādījās ziņas par Jevgeņija Prigožina saistību ar “Vagner” algotņu grupas vadītāju un kvēlu nacistu fanu Dmitriju Utkinu, kuru viņš finansēja ar no Krievijas valdības saņemtajiem līdzekļiem.

Kad izgāzās Putina cerētais “zibenskarš” Ukrainā un okupantu armija sāka ciest milzīgus zaudējumus, lielgabalgaļas vervēšanā tika iesaistīts Prigožins, kurš vāca visāda veida salašņas no Krievijas cietumiem. Pēc gadiem ilgas liegšanās 2022. gadā viņš beidzot atzinās, ka jau 2014. gadā bija izveidojis “Vagner”, viņš ir šī grupējuma īpašnieks, un viņa algotņi kā Krievijas iesūtītie “traktoristi un ogļrači” karoja Donbasā.

Kara laikā Prigožins ilgstoši konfliktēja gan ar Krievijas militāro vadību, asi kritizējot gan aizsardzības ministru Sergeju Šoigu, gan ģenerālštāba priekšnieku Valēriju Gerasimovu, reizēm netieši atļaujoties veltīt asus vārdus pat Putinam. 

2023. gada 23. jūnija vakarā Prigožins paziņoja, ka Krievijas militārpersonas devušas triecienu algotņu nometnei, kurā “gāja bojā milzīgs skaits cīnītāju”, ka arī viņa grupa gatavojas Krievijā “atjaunot taisnīgumu” un aicināja visus Krievijas iedzīvotājus viņam pievienoties, šādi uzsākot dumpi pret oficiālo Krievijas valdību.

24. jūnijā vairākos Krievijas reģionos ieviesa pretteroristiskās operācijas režīmu. Vāgnerieši uzsāka kustību un bez pretestības iegāja Rostovā pie Donas. Pēc pilsētas ieņemšanas Vāgnera kaujinieki devās uz Maskavu, nesastopot gandrīz nekādu pretestību. Pa ceļam uz Maskavu viņi notrieca aptuveni sešus helikopterus, vienu militāro lidmašīnu un trāpīja Krievijas armijas transportlīdzekļiem. Vietējās varas iestādes mēģināja bloķēt satiksmi uz ceļiem, taču tas nepalīdzēja. Televīzijas uzrunā Putins runāja par “nodevību”, “dūrienu mugurā” un “bruņotu dumpi”, visiem dalībniekiem draudot ar “nenovēršamu sodu”, bet ne ar vārdu nepieminot ne Prigožina vārdu, ne “Vagner”. Dažādi mediji ziņoja, ka Putins pat aizbēdzis prom no Maskavas.

Uz ielām Rostovā pie Donas - kara tehnika. Prigožins draud gāzt Krievijas militāro vadību. 2023. gada 24. jūnijs

Tomēr aptuveni 200 km pirms Maskavas vāgnerieši apstājās. Vēlu vakarā Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka lieta par bruņotu dumpi pret Jevgeņiju Prigožinu tiks izbeigta, kā arī to, ka ir panākta vienošanās, ka vāgnerieši atkāpsies uz savām lauka nometnēm, bet pats Prigožins dosies uz Baltkrieviju.

Visiem bija skaidrs, ka pēc dumpja Prigožina dienas ir skaitītas, jo Putins nevienam nepiedotu savas vienpersoniskās varas tik demonstratīvu apstrīdēšanu un paša publisku pazemošanu. Tieši pēc diviem mēnešiem 2023. gada 23. augustā Prigožins gājis bojā pēc sprādziena lidmašīnā virs Tveras apgabalā. Kopā ar viņu tika likvidēta visa “Vagner” vadība, ieskaitot Utkinu, kā arī bojā gāja lidmašīnas piloti un stjuarte.