ES aicina iedzīvotājus sagatavot 72 stundu krīzes somu, reaģējot uz pieaugošajiem draudiem
Eiropas Savienība (ES) aicina iedzīvotāju sagatavoties iespējamām krīzēm, veidojot pārtikas un ūdens krājumus vismaz 72 stundām.
ES šobrīd izvērtē savas drošības stratēģijas, reaģējot uz pieaugošajiem draudiem, ko rada karš, kiberuzbrukumi, klimata pārmaiņas un veselības krīzes. Arī NATO ģenerālsekretāra Marka Rutes brīdinājums par iespējamu Krievijas uzbrukumu Eiropai līdz 2030. gadam signalizē, ka ir jābūt modriem.
“Mūsdienu draudi, ar kuriem saskaras Eiropa, ir sarežģītāki nekā jebkad agrāk, un tie visi ir savstarpēji saistīti,” sacīja sagatavotības un krīžu pārvarēšanas komisāre Hadža Lahbiba, iepazīstinot ar jauno ES stratēģiju, kuras mērķis ir uzlabot sagatavotību katastrofām un reaģēšanu uz tām.
Lai gan Eiropas Komisija nevēlas radīt paniku, Lahbiba uzsvēra, ka ir svarīgi “nodrošināt, lai cilvēkiem būtu būtiski krājumi vismaz 72 stundām krīzes gadījumā”. Viņa norādīja, ka iedzīvotājiem ieteicams sagatavot pārtikas un ūdens krājumus, ielikt mugursomā lukturīšus, svarīgus dokumentus, medikamentus un radio.
Tāpat Lahbiba sacīja, ka ES valstīm būtu jāizveido rezerves – jāuzkrāj būtiski resursi, tostarp ugunsdzēsības lidmašīnas, medicīniskās, enerģētiskās iekārtas, specializētus līdzekļi aizsardzībai pret ķīmiskiem, bioloģiskiem riskiem un kodoldraudiem.
ES plāno rīkoties līdzīgi, kā to jau dara Francijā, Somijā un Zviedrijā. 2024. gadā Zviedrija atjaunināja vadlīnijas par to, kā iedzīvotājiem vajadzētu rīkoties krīzes situācijās, tostarp par rīcību kodoluzbrukuma gadījumā.
Ne visām ES valstīm ir gatavi rīcību plāni krīzes gadījumiem, tāpēc Komisija vēlas mudināt valstis veltīt laiku stratēģisku plānu sagatavošanai. “Mēs vairs nevaram paļauties uz spontānām reakcijām,” sacīja Lahbiba.
