Budanovs uzsver, ka Ukraina neatkāpsies no principa pilnībā atjaunot savu teritoriālo integritāti

Ģenerālmajors Budanovs kļuva par HUR vadītāju 2020. gada augustā, divus gadus pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Viņš katru dienu cīnās pret Krieviju un tās aģentiem, kas iebrukuši viņa dzimtenē, tomēr Budanovu ar Krieviju saista arī personīgs naids, jo 2023. gadā Putina aģenti ar smagajiem metāliem centās noindēt Kirilo sievu Mariannu. 

"Manai sievai pēc šī gadījuma vēl aizvien ir vairākas veselības komplikācijas, tomēr Dievs mums palīdzēja un viss ir kārtībā," intervijā medijam "Express" norāda Budanovs. Kamēr Mariannai turpinot atveseļošanos, Budanovs koncenrējas karadarbībai - Ukraina ir pārcietusi vēl vienu ļoti sarežģītu nedēļu, atzīmējot trešo gadadienu kopš visaptverošā Krievijas iebrukuma valstī.

"Situācija Ukrainas kaujas laukā ir sarežģīta, bet tiek kontrolēta. Krievi šobrīd virzās uz priekšu, un viņiem ir taktiska priekšrocība, bet noteikti ne stratēģiska," norāda Budanovs. Viņš uzsver, ka Krievija ir priekšā visai pasaulei elektroniskajā karā - viņiem pat ir sistēmas, kas var bloķēt satelītu sakarus vairāk nekā 5000 kilometru attālumā. Bet Ukraina saglabā priekšrocības dronu tehnoloģijās, kas ir pārākas par Krieviju gan kvalitātes, gan kvantitātes ziņā.

"Krievijas militārā ražošana pagājušajā gadā sasniedza savu maksimumu. Tagad viņi koncentrējas uz savu spēju palielināšanu slīdbumbās un dronu arsenālā, taču viņi to nevar izdarīt bez ārēja atbalsta. Var droši apgalvot, ka Ziemeļkoreja šobrīd piegādā Krievijai aptuveni pusi no tās kopējā arsenāla," uzsver Budanovs. Tāpat viņš piebilst, ka gan Krievija, gan Ukraina šobrīd ir izsmēlusi savus padomju laika krājumus.

"Krievijas ekonomika ir tuvu krīzei"

Runājot par Krievijas ekonomiku, Budanovs apgalvo, ka "agresorvalsts izjūt kara nastu". "Krievija iegulda vairāk nekā 40% no sava budžeta militārajiem izdevumiem, un savu darbību nevar uzturēt. Līdz vasarai situācija sasniegs savu maksimumu,” viņš norādīja.

Savukārt diskusijās par iespējamo pamieru, vairāki politiķi, tai skaitā Amerikas Savienoto Valstu (ASV) Donalds Tramps apgalvojis, ka Ukrainai neesot iespējams atgriezties pie savām sākotnējām robežām, kādas tās bija pirms Krimas aneksijas 2014. gadā. "Tas varbūt ir kāda personīgais viedoklis, taču Ukraina turpinās ievērot principu - pilnībā atjaunot savu teritoriālo integritāti," norāda ģenerālmajors.

Jāpiebilst, ka arī Tramps par Krievijas okupētajām teritorijām sniedzis pretrunīgus vēstījumus - ceturtdien Vašingtonā viņš vēstīja, ka "ASV lūkosies, vai ir iespējams palīdzēt Ukrainai atgūt lielu daļu tās teritorijas".

Jautāts par "drošības garantijām", kas potenciāla pamiera gadījumā būtu jānoslēdz, Budanovs norāda, ka tām būtu jābūt "spēcīgām kā dzelzij, ja Ukrainai netiks sniegta iespēja tuvākajā laikā pievienoties NATO". Uz priekšlikumu izvietot Ukrainā miera uzturētājus, Budanovs raugās piesardzīgi: "Vēsturē nekad nekas tāds nav izdevies,bet, iespējams, Ukraina būs pirmais šāds gadījums."