Krievijas runassieva Zaharova uzteic Trampa administrāciju par "reālistisko pieeju Ukrainas jautājumā"
Krievijas runassieva Marija Zaharova piektdien, 14. februārī, Maskavā rīkotā preses konferencē uzslavējusi ASV prezidenta Donalda Trampa administāciju par tās "reālistisko pieeju Ukrainas jautājumā".
"Man šķiet, ka tā ir reālisma izpausme," norādīja Zaharova, atsaucoties uz Trampa izteikumiem, kuros viņš Krievijas uzsāktajā karadarbībā Ukrainā šķietami vainoja iepriekšējā Baltā nama saimnieka Džo Baidena administrāciju. "Tramps teica, ka, pēc viņa domām, viss stāsts sākās pēc tam, kad Baidena komanda sāka spekulēt par NATO tēmu, Ukrainas iekļaušanu NATO un tā tālāk," sacīja Zaharova. Manuprāt, tas runā par reālismu," norādīja Zaharova.
Jāpiebilst, ka Baidens nekad nav viennozīmīgi apgalvojis, ka Ukraina pievienosies NATO. 2021. gadā Briselē notiekošajā NATO samitā bijušais ASV prezidents apgalvoja, ka "Ukrainai, lai tā varētu kvalificēties NATO alianses noteiktajiem kritērijiem, jāatrisina vairākas iekšējas problēmas, tai skaitā - korupcijas jautājumi". 2022. gadā NATO samitā Madridē viņs norādīja, ka "saredz iespēju, ka Ukraina varētu kādu dienu pievienoties NATO", un uzsvēra, ka "alianse piekopj atvērto durvju taktiku". Proti, iestāties aliansē var valstis, kas izsaka šādu vēlmi, atbilst konkrētiem NATO kritērijiem un gūst vienprātīgu NATO sabiedroto valstu atbalstu par valsts iekļaušanu aliansē".
Tikmēr ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets preses konferencē Varšavā paziņoja, ka "Ukraina un tās sabiedrotie ir veiksmīgi apturējuši Putina centienus iegūt to, ko viņš vēlas, proti, visu Ukrainas teritoriju". Jautāts vai Putins būs "apmierināts" par izlīgumu starp Krieviju un Ukrainu, ja Krievijai tiks piešķirtas lielas Ukrainas teritorijas, viņš atbildēja, ka "Krievijas līderis pasludinās savu uzvaru jebkurā gadījumā", vēlreiz uzsverot, ka "Putins ir atpalicis no saviem sākotnējiem militārajiem mērķiem".
"Ja NATO reakcija uz situāciju [iespējamo pamieru] būs savu spēju palielināšana, palielinot savus izdevumus aizsardzībai, kā to šobrīd dara Polija un Baltijas valstis, kas atrodas tuvāk draudiem, es domāju, ka Putins "samierināsies" ar šo iznākumu. Tas būs apliecinājums tam, ka Rietumu kolektīvā spēja viņu atturēt bija reāla," viņš piebilda.
Jau ziņots, ka Vladimirs Putins 2024. gadā nāca klajā ar saviem noteikumiem karadarbības Ukrainā pārtraukšanai. "Situācija ir ļoti vienkārša - Ukrainai pilnībā jāizved savs karaspēks no Doņeckas, Luhanskas, Hersonas un Zaporižjas teritorijas," norādīja Putins. Tāpat Krievijas autoratīvais līderis atkārtoja prasības, par kurām viņš runāja jau kopš karadarbības Ukrainā uzsākšanas - Putins norādīja, ka Rietumu valstīm pilnībā jāatceļ visas Krievijai piemērotās sankcijas un Ukrainai jaatsakās no jebkādiem drošības garantiem vai aliansēm ar citām valstīm.
"Mūsu nostāja ir šāda: Ukrainai jābūt neitrālai, tā nedrīkst apvienoties ar NATO, tās teritorijā nedrīkst atrasties kodolieroči, kā arī Ukrainā jāveic demilitarizācija un denacifikācija. Tiklīdz Kijiva piekritīs šādam lēmumam un sāks reālu karaspēka izvešanu no šiem reģioniem, kā arī oficiāli paziņos par atteikšanos no plāniem iestāties NATO, burtiski tajā pašā minūtē sekos pavēle pārtraukt uguni un uzsākt miera sarunas," sacīja Putins.
