Tramps plāno tikties ar Putinu
Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka tiek organizēta viņa tikšanās ar Krievijas autoratīvo līderi Vladimiru Putinu, kurš esot paudis vēlēšanos ar Trampu tikties.
Tikai pusotru nedēļu pirms inaugurācijas ASV prezidenta amatā Tramps savā īpašumā "Mar-a-Lago" Floridas štatā, Republikāņu partijas gubernatoriem, runājot par Putinu, teica, ka "viņš vēlas tikties, un mēs to organizējam".
"Putins vēlas tikties, viņš to ir teicis pat publiski, un mums ir jāizbeidz tas karš, tas asiņainais haoss," paziņoja Tramps.
Tramps nekad nav izteicis konkrētus ierosinājumus pamieram vai miera līgumam, viņš arī nereti ir kritizējis ASV finansiālo palīdzību Ukrainai. Tramps arī ir kritizējis plašo ASV militāro palīdzību Ukrainai demokrātu prezidenta Džo Baidena administrācijas laikā, kā arī apšaubījis ASV iesaisti NATO. ASV Baidena administrācijas laikā ir bijusi Ukrainas lielākais militārais atbalstītājs. Kopš 2022.gada ASV militārā palīdzība Ukrainai pārsniegusi 65 miljardus ASV dolāru (63 miljardus eiro).
Šonedēļ notikušajā preses konferencē Tramps pieļāva, ka tikšanās ar agresorvalsts līderi varētu notikt pēc inaugurācijas, kas notiks 20.janvārī. Tramps savas prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā bieži slavēja savas attiecības ar Putinu un apgalvoja, ka varētu izbeigt karu Ukrainā "24 stundu laikā", bet nesniedza sīkākus paskaidrojumus par šo apgalvojumu.
Ukraina, izmantojot Rietumu palīdzību, gandrīz trīs gadus cīnās pret Krievijas pilna apjoma iebrukumu. Kijiva bažījas, ka pēc Trampa stāšanās amatā ASV palīdzība Ukrainai tiktu krasi samazināta. Ukrainas prezidents Zelenskis savā Jaungada uzrunā aicināja Vašingtonu nesamazināt palīdzību Ukrainai.
Vašingtonas analītiķi norāda, ka Krievijas drošībnieki vēlas kara eskalāciju
Tikmēr Vašingtonā bāzētā Kara studiju institūta (ISW) analītiķi secinājuši, ka augsta ranga Krievijas drošības dienestu darbinieki un armijas komandieri uzstāj uz karadarbības Ukrainā eskalāciju, noraidot miera sarunu iespējamību.
ISW izpētē secināts, ka Krievijas drošības spēki uzskata, ka ir jāpastiprina militārās darbības Ukrainā, nevis jāmeklē kara risinājumi sarunu ceļā. Krievijas puse atzīst, ka tās spēki nav guvuši ievērojamus teritoriālos panākumus proporcionāli dzīvā spēka un tehnikas zaudējumiem. Neraugoties uz to, Krievijas militārā vadība turpina pieļaut ievērojamus personāla zaudējumus apmaiņā pret taktiskiem, bet ne operatīviem ieguvumiem.
"2024.gada decembrī pēc trīs mēnešu teritoriālajiem ieguvumiem un ievērojamiem personāla zaudējumiem septembrī, oktobrī un novembrī Krievijas spēku vidējais ikdienas virzīšanās temps palēninājās līdz aptuveni deviņiem kvadrātkilometriem. Tajā pašā laikā Krievijas militārie komandieri var būt mazāk nekā Vladimirs Putins noskaņoti pieļaut tik lielus zaudējumus, ja virzīšanās temps turpinās palēnināties," teikts ziņojumā.
Neraugoties uz to, Krievijas drošības un militārās amatpersonas nav gatavas izbeigt karu šo zaudējumu dēļ. Tā vietā viņi mudina Putinu pastiprināt militāros centienus, ierosinot daļēji iesaukt rezerves karavīrus, domājams, lai papildinātu kaujas lauku ar dzīvo spēku un tehniku.
