"Esmu laimīgs, ka pazaudēju Ukrainā abas kājas, lai varētu runāt krieviski!": propagandista šovā "denacifikators" stāsta, kādas priekšrocības ir dzīvei bez kājām
Krievijas “Z patriotu” un propagandistu pulkā uzradies jauns “varonis” no Urāliem, kurš bija brīvprātīgi devies karot uz Ukrainu, “lai varētu runāt krieviski un nenogalinātu bērnus”. Tur viņš pazaudēja abas kājas, taču ne tikai notikušo nenožēlo, bet saskata daudz priekšrocību.
“Ko es ieguvu? Mana vecmāmiņa un vectētiņš pārdzīvoja Lielo Tēvijas karu. Es zināju, par ko es karoju. Lai cilvēki runātu krievu valodā, lai nenogalinātu bērnus,” pārliecinoši stāsta jauno laiku “varonis”. “Es apzināti devos. Ne kripatiņas nenožēloju. Man nav vēnu varikozes, es neizmētāju apkārt smirdīgas zeķes, man nav sēnītes, un man ir lepnums, ka es [kājas] nepazaudēju, bet atdevu par Dzimteni!”
Viņaprāt, kājas zaudē tie, kuri pieķeras braucošiem transportlīdzekļiem, visādi narkomāni, tie, kuri atsaldē kājaas. “Lūk, viņi zaudēja. Bet es atdevu par Dzimteni. Tāpēc man tas ir gods un lepnums,” saka Barišņikovs, neaizmirstot pateikties “savam virspavēlniekam” Vladimiram Putinam un 2023. gadā likvidētajam algotņu grupējuma “Vagner” īpašniekam Jevgēņijam Prigožinam par dāvāto iespēju pakarot Ukrainā.
Arī “Kremļa Gebelsa” Vladimira Solovjova kanālā, kur pulcējas visdažādākie krievu propagandisti, Barišņikovs pauž apmierinājumu ar dzīvi. “Viss ir brīnišķīgi, viss uzvarai” viņš stāsta, piebilstot, ka saņēma dāvanā automobili “Lada”, invalīdu ratiņus un kruķus.
Tikmēr propagandists Inokentijs Šeremets lasa sajūsmināto fanu atsauksmes. “Viņam arī bez kājām ir labi, viņam taču ir spārni, viņš ir eņģelis, kas aizsargā dzimteni,” raksta kāds “Z patriots”, kamēr pats invalīds neaizmirst uzsvērt, cik ļoti viņš mīl un atbalsta “dārgo Vladimiru Vladimiroviču”, un bez viņa aicinājuma nemaz nebūtu devies uz Ukrainu.
“Kad jums būs šķērni dēļ kaut kādiem niekiem, atcerieties krievu karavīru Barišņikovu, viņš nezaudēja kājas, bet tās atdeva dzimtenei. Toties viņam vairs nav varikozes un nav problēmu ar smirdīgām zeķēm. Lūk, tā, mīlīši, vajag dzīvot,” noslēdz sarunu propagandists.
