Pieminekļi Igaunijā pērn apgānīti pēc Krievijas militārā izlūkdienesta rīkojuma
Krievijas militārais izlūkdienests GRU sniedza ļoti detalizētas instrukcijas cilvēkiem, kas ar to sadarbojās Igaunijā un kas pērn janvārī apgānīja pieminekļus Zilajos kalnos Igaunijas ziemeļaustrumos un Narvā-Jēsū Austrumviru apriņķī, vēsta laikraksts "Postimees".
GRU nosūtīja precīzas koordinātas un pat ar roku zīmētas skices, kā ir jāapgāna pieminekļi. Instrukcijās norādīta melnas svastikas uzzīmēšana uz pieminekļiem un tās nosvītrošana ar sarkanu līniju.
Līdzīgi Igaunijas iekšlietu ministra Lauri Lēnemetsa automašīnas bojāšanai 2023.gada nogalē, kas arī veikta pēc GRU rīkojumiem, pieminekļu vandalismā bija iesaistīta izpildītāju ķēde, kurā Krievijas izlūkdienesta labā strādājošie nolīga citus vandalisma veikšanai.
Krievijas armijas izlūkdienests instruēja Igaunijā dzīvojošus Krievijas pilsoņus, kuri pēc tam piesaistīja 37 gadus vecu Tallinā dzīvojošu Krievijas pilsoni Antonu Patrakovu, kurš savukārt pieminekļu apgānīšanai nolīga Igaunijas un Krievijas dubultpilsoni Andreju Pīrimē. Patrakovs finanšu grūtībās esošajam Tallinas iedzīvotājam Pīrimē piedāvāja 750 eiro atlīdzību.
22.janvāra vakarā Petrakovs un Pīrimē no Tallinas devās uz Austrumviru apriņķi. Pīrimē automašīnā "Audi A6" bija arī Petrakova sagādātā sarkanā krāsa, kas bija maskēta tomātu sulas pakās un sarkanas un melnas krāsas baloniņi. Pēc pusnakts abi vandaļi sasniedza 1944.gada kauju memoriālu Zilajos kalnos, kur uz trim pieminekļiem uzpūta melnu svastiku, to pārsvītrojot ar sarkanu krāsu. Tad viņi pieminekļus aplēja ar sarkanu krāsu no sulas pakām.
To pašu viņu izdarīja arī uz cita Otrā pasaules kara pieminekļa starp Tallinas-Narvas šoseju un Sinimē ciemu. Petrakovs vandalismu filmēja savā viedtālrunī "Huawei" un nofotografēja apgānītos pieminekļus.
Pēc uzdevuma izpildes vīrieši atgriezās Tallinā un plītī sadedzināja krāsas pakas, lai gan GRU instrukcijās tas nebija iekļauts, taču viņi vēlējās iznīcināt pierādījumus.
Igaunijas ģenerālprokurore Trīnu Oleva-Āsa pieļāva, ka vandalisms tika filmēts, lai to izmantotu Krievijas propagandas mērķiem, taču vandaļi tika pieķerti pirms video nonākšanas tiešsaistē.
"Pret pieminekļiem vērstā vandalisma filmēšana, visticamāk, bija daļa no ietekmes operācijas. Krievija cenšas attēlot šādus notikumus kā iekšējo spriedzi Igaunijā, liekot domāt par sašķeltu sabiedrību. Šādi video ir vēlamais instruments Krievijas propagandai," skaidroja Oleva-Āsa.
Janvāra beigās Patrakovs samaksāja Pīrimē solītos 750 eiro.
Pēc tam GRU pieprasīja cita pieminekļa apgānīšanu, draudot nesamaksāt par pastrādāto. Tādēļ 31.janvārī Petrakovs vienatnē devās uz Vīlandes apriņķa Mustlu, kur ar melnu un sarkanu krāsu apķēpāja Otrajā pasaules karā Vācijas pusē karojušā Alfonsa Rebanes piemiņas plāksni. Lai gan viņš uz Mustlu devās vienatnē, cerot nopelnīt vairāk, samaksu par vandalismu viņš nesaņēma.
Izmeklēšanas laikā Pīrimē noliedza, ka būtu zinājis par GRU iesaisti. Izmeklēšanas gaitā viņš pauda nožēlu par pastrādāto. Viņa motivācija bijusi paziņas piedāvātā nauda.
Sākotnēji vandalisms Austrumviru apriņķī tika izmeklēts kopā ar lietu par Lēnemetsa automašīnas bojāšanu, taču Pīrimē piekrita vienoties ar prokuratūru, tādēļ viņa lieta tika nodalīta no lietas, kurā par iekšlietu ministra mašīnas bojāšanu notiesāts Kremļa atbalstītājs Alans Hantsoms un līdzzinātāji.
Tiesa Pīrimē konfiscēja saņemtos 750 eiro, kā arī piesprieda 1230 eiro naudas sodu, kā arī nosacītu četru mēnešu cietumsodu ar viena gada un trīs mēnešu pārbaudes laiku.
Patrakovam piespriests trīs gadu cietumsods, no kuriem reāli cietumā viņam bija jāpavada pieci mēneši un 15 dienas, bet pārējais ir nosacīts sods ar četru gadu pārbaudes laiku. Tāpat Petrakovam konfiscēti par vandalismu Austrumviru apriņķī saņemtie 750 eiro un noteikts 2050 eiro naudas sods, kā arī viņam jāsedz tiesas izdevumi 695 eiro apmērā.
