Zinātniekiem drūma prognoze par cilvēces eksistenci
Ekstrēmas temperatūras var izraisīt masveida izmiršanu, kas galu galā novedīs pie cilvēces un zīdītāju Zemes dzīves beigām.
Bristoles universitātes vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Aleksandrs Farnsvorts ir vadījis pētījumu, kas zīmē drūmu ainu par mūsu planētas tālo nākotni, raksta "Earth.com".
Zinātnieki uzskata, ka Zemes kontinenti lēnām dreifēs un galu galā apvienosies un veidos vienotu sauszemes masīvu, ko sauc par Pangeju Ultimu jeb Pēdējo Pangeju. Šis superkontinents radikāli mainīs planētas klimatu.
Pētnieki izmantoja superdatoru klimata modeļus, lai demonstrētu, kā šī jaunā konfigurācija var radīt vidi, kas lielākajai daļai dzīvības formu būs pārāk karsta un sausa.
"Jaunizveidotais superkontinents faktiski radīs trīskāršu triecienu, kas ietvers kontinentalitātes efektu, karstāku sauli un vairāk CO2 atmosfērā, palielinot siltumnīcas efektu lielākajai daļai planētas," paskaidroja Farnsvorts.
Pirmkārt, superkontinenta veidošanās nozīmēs lielāku sauszemes platību tālu no okeāna dzesēšanas iedarbības - parādību, kas pazīstama kā kontinentalitātes efekts. Otrkārt, miljoniem gadu laikā saule kļūs spožāka, izstarojot vairāk enerģijas un uzkarsējot zemi. "Ņemot vērā, ka Saule izstaros par aptuveni 2,5% vairāk radiācijas, bet superkontinents atradīsies galvenokārt karstajos, mitrajos tropos, liela daļa planētas var saskarties ar 40 līdz 70 °C temperatūru," pavēstīja pētnieks.
Treškārt, paaugstināta vulkāniskā aktivitāte tektonisko kustību dēļ izdalīs vairāk ogļskābās gāzes atmosfērā, noturot vairāk siltuma. "Perspektīvas tālākai nākotnei šķiet ļoti drūmas. Ogļskābās gāzes līmenis varētu būt divreiz augstāks par pašreizējo," piebilda Farnsvorts.
"Ikdienas temperatūras no 40 līdz 50 °C un pat augstākas, ko padziļina augsts mitruma līmenis, galu galā izšķirs mūsu likteni," konstatēja zinātnieks. "Cilvēki - līdzās daudzām citām sugām - mirs savas nespējas atdot šo siltumu caur sviedriem, atvēsinot savus ķermeņus," viņš norādīja.
Ilgstoša pārmērīga karstuma iedarbība slikti ietekmēs arī zīdītājus. Pētījums paredz, ka tikai aptuveni 8-16% sauszemes jaunajā superkontinentā būs derīga apdzīvošanai. Tā kā liela daļa planētas saskarsies ar ekstrēmu karstumu un sausumu, atrast pārtiku un ūdeni kļūs gandrīz neiespējami.
Lai gan šis scenārijs notiks pēc miljoniem gadu, pētnieki uzsver, ka mēs nedrīkstam ignorēt pašreizējo klimata krīzi.
"Ir vitāli svarīgi nepalaist garām mūsu pašreizējo klimata krīzi, kas ir cilvēka siltumnīcefekta gāzu izmešu rezultāts," uzsvēra pētījuma līdzautore Dr. Junisa Lo, klimata pārmaiņu un veselības zinātniskā līdzstrādniece Bristoles universitātē.
"Kamēr prognozējam, ka pēc 250 miljoniem gadu planēta kļūs dzīvībai nederīga, šodien jau piedzīvojam ekstrēmu karstumu, kas kaitīgi ietekmē cilvēka veselību. Tāpēc ir ļoti svarīgi pēc iespējas ātrāk sasniegt nulles emisijas," viņa paskaidroja.
