Krievijas ārpolitikas runassieva Zaharova ārdās par de Tolli pieminekļa demontāžu
Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova aizgūtnēm lēja žulti, komentējot cariskās Krievijas ģenerālfeldmaršala Mihaela Andreasa Barklaja de Tolli pieminekļa demontāžu Esplanādē. "Barbari", "mežonīgi rusofobi", teica Zaharova, stāstot, cik latviešiem bija jābūt pateicīgiem Krievijas impērijas karavadonim.
"Par pašreizējās Latvijas valdošās kliķes mežonīgo rusofobisko būtību sen vairs nav palikušas šaubas. Arī tās patoloģiskie centieni iznīcināt visu, kas saistīts ar Krievijas vēsturisko un kultūras mantojumu, nav nekāds jaunums," teikts Krievijas Ārlietu ministrijas vietnē publicētajā Zaharovas paziņojumā. "Tikai pēdējo pāris gadu laikā Latvijā iznīcināti aptuveni 150 memoriāli. Šie ir tikai tie gadījumi, par kuriem ir precīzi zināms."
Kaut gan vēsturniekiem nav noslēpums, ka Francijas imperators Napoleons bija apsvēris iespēju atcelt dzimtbūšanu pakļautajā Krievijā, Zaharova uzskatīja par vajadzīgu atgādināt, cik ļoti "mazizglītotajiem" latviešiem jāpateicas de Tolli, kurš "deva nozīmīgu ieguldījumu Latvijas atbrīvošanā no Napoleona iebrukuma, būtībā izglābjot latviešus no paverdzināšanas."
"Krievija nekad neaizmirst savus varoņus. Atliek vien cerēt, ka arī nākamās latviešu paaudzes nosodīs savu neizglītoto priekšteču barbariskās darbības un ar laiku atjaunos vēsturisko taisnīgumu," piedraudēja Zaharova.
Rīgas dome lēmumu par de Tolli pieminekļa demontāžu pieņēma šogad 16.oktobrī. Pret pieminekļa demontāžu balsoja "Saskaņas", Latvijas Krievu savienības deputāti un "Gods Kalpot Rīgai" deputāte Natālija Ābola. Balsojumā atturējās "Latvijas attīstības" un "Gods Kalpot Rīgai" deputāti, bet nebalsoja Igors Solomatins ("Saskaņa") un neatkarīgais deputāts Jakovs Pliners.
Pirms tam Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētājs Andrejs Pagors kopā ar partijas kolēģi Jūliju Sohinu vērsās pie Lielbritānijas karaļa Čārlza III, lai viņš neļautu demontēt de Tolli pieminekli. "Barklaja de Tolli piemineklis Latvijā simbolizē kopīgo ar Lielbritāniju vēstures mantojumu," teikts vēstījumā, norādot, ka "mūsdienu Latvijas teritorijā dzimušais Barklajs pēc izcelsmes bija skots." Jāpiebilst, ka par de Tolli dzimšanas vietu tradicionāli uzskata Pamūšes muižu mūsdienu Lietuvas teritorijā, kaut gan viņš pats norādījis, ka dzimis Rīgā. "1913. gadā Rīgā uzstādītais piemineklis ir notiesāts uz nojaukšanu cīņā ar Krievijas mantojumu, kas grauj cieņu pret kopīgo vēsturi un demonstrē klaju necieņu pret tiem, kuri bija izpelnījušies visaugstākos britu apbalvojumus." "Mēs vēršamies pie karaļa ar lūgumu rekomendēt Latvijas varas iestādēm izrādīt lielāku cie;nu un saglabāt šo simbolu, kas ir nozīmīgs arī britu vēsturei."
De Tolli pieminekli Esplanādes malā pirmo reizi atklāja 1913.gadā. 1915.gadā Barklaja de Tolli statuju demontēja, bet postaments palika. 2002.gadā pēc uzņēmēja Jevgeņija Gomberga iniciatīvas tika uzstādīta atjaunota statujas kopija. Uzņēmējs savulaik centās Rīgas pilsētvidē "iedabūt" arī Krievijas cara Pētera I statuju.
