Sabiedrības spiediens kā klimata politikas dzinējspēks: jauns pētījums atklāj pārsteidzošus rezultātus!

Pētījums no Kalifornijas Universitātes San Diego norāda, ka sabiedrības uzmanība var veicināt nozīmīgu vides rīcību, pat ja valsts amatpersonas ir pret klimata pārmaiņām, ziņo "Good Good". Pētījums “Virālais efekts: sabiedrības uzmanība un vides rīcība Amazones reģionā”, kas drīzumā tiks publicēts pētniecības žurnālā "Journal of the Association of Environmental and Resource Economists", analizē sabiedrības reakciju uz meža ugunsgrēkiem Brazīlijas Amazonē 2019. gadā, kas sekoja pēc Žaira Bolsonaru ievēlēšanas prezidenta amatā.

Pētnieki analizēja mediju rakstus, gan starptautisko spiedienu uz Brazīlijas federālo valdību, un atklāja, ka palielinātā sabiedrības uzmanība noveda pie 22% ugunsgrēku samazināšanās Brazīlijas Amazonē, kā arī tika novērsti aptuveni 24,8 miljonu tonnu CO2 emisiju. Plašsaziņas līdzekļu uzmanības pieaugumu 2019. gada augustā veicināja arī dramatiskas situācijas, piemēram, “melno debesu” fenomens Sanpaulā, kas izraisīja starptautisku kritiku par Brazīlijas vides politiku. Šī uzmanības pieauguma rezultātā Brazīlijas valdība mobilizēja ugunsdzēsēju brigādes, lai apstādinātu ugunsgrēkus, kā arī palielinājās Brazīlijas kongresmeņu skaits, kuri runāja par ugunsgrēkiem. Pēc tam valsts pieņēma pasākumus, lai novērstu ugunsgrēkus, lai gan Bolsonāru nostāja attiecībā uz klimata politiku pilnībā nemainījās. Pētnieki norāda, ka starptautisks sašutums un spiediens var radīt reālu ietekmi uz vides politiku.

Tomēr, kad sabiedrības uzmanība mazinājās, ugunsgrēku aktivitāte atgriezās iepriekšējā līmenī. Pētnieki uzsver ilgstošas sabiedrības iesaistes nozīmi, lai sasniegtu vides mērķus.