Pirms 30 gadiem Baltijas jūrā nogrima prāmis "Estonia": 852 cilvēki, tostarp 23 Latvijas iedzīvotāji, zaudēja dzīvību vienā no XX gadsimta briesmīgākajām jūras katastrofām

Tā bija katastrofa ar vislielāko upuru skaitu, kas Baltijas jūrā notikusi miera laikā.

Kaut gan izmeklēšanā 1997.gadā tika secināts, ka prāmis nogrimis pēc tam, kad stipru viļņu triecienu dēļ salūza prāmja priekšējā viziera durvis, traģēdiju joprojām apēno dažādas sazvērestības teorijas, apsūdzības par noslēpumiem un neatbildēti jautājumi.

Traģēdija nakts melnumā

Prāmis "Estonia" 1994. gada 27. septembra vakarā izbrauca no Tallinas ostas. Laika prognoze brīdināja par vētrainu laiku, bet nekas īpaši ārkārtējs netika paredzēts. "Silja Europa" kapteinis Esa Mekela, kurš vadīja pirmo pasažieru prāmi, kas atsaucās uz "Estonia" SOS signālu, vēlāk aprakstīja toreizējos laikapstākļus kā parastu rudens vētru Baltijas jūrā, vēsta "estonianworld.com".

Tomēr agrā 28. septembra rītā situācija uz prāmja "Estonia" ātri kļuva nekontrolējama. Ap vieniem naktī pasažieri sajuta vairākus spēcīgus triecienus, un pēkšņi automašīnu klājā sāka ieplūst ūdens. Priekšējais vizieris – 50 tonnu smaga struktūra, kas noslēdza prāmja priekšējo daļu – bija atdalījies, un ūdens ieplūda kuģa korpusā.

Dažu minūšu laikā prāmis spēcīgi sasvērās uz labo pusi, neļaujot lielākajai daļai pasažieru izkļūt no kuģa, nemaz nerunājot par nokļūšanu glābšanas laivās. Pulkstem 1.22 kapteiņa otrais palīgs Tormi Ainsalu (viņš vēlāk gāja bojā) nosūtīja pirmo SOS signālu, bet pēc minūtes trešajam palīgam Andresam Tammesam (arī viņš gāja bojā) izdevās pārraidīt prāmja koordinātes. Pulksten 1.26 Ainsalu ziņoja prāmja koordinātes ar piebildi, ka situācija ir kļuvusi ļoti slikta, bet jau pulksten 1.48 prāmis nogrima. No katastrofas vietas līdz Somijas Utē salai bija 41 kilometrs, avārijas vietā dziļums bija 83 metri.

Pirmais traģēdijas vietā plkst. 2.12 nokļuva prāmis "Mariella", tuvākās pusstundas laikā tur nokļuva "Silja Europa" un "Silja Symphony", bet 3.05 atlidoja pirmais glābēju helikopters no Somijas. Pēdējo izdzīvojušo no ledainā ūdens izcēla 9 no rīta. Kopumā glābšanas operācijā ar kuģiem izdevās izglābt 34 cilvēkus, bet helikopteriem — 104. Katastrofā visvairāk gāja bojā Zviedrijas pilsoņu — no 552 izdevās izglābt tikai 51, savukārt no 346 Igaunijas pilsoņiem izglāba tikai 62. 

Par katastrofas cēloni norāda priekšējā viziera atlūšanu

Zviedrijas, Somijas un Igaunijas kopīgajā izmeklēšanā, tika secināts, ka priekšējā virziera fiksatori nespēja izturēt viļņu radīto milzīgo spiedienu. Pēc viziera atdalīšanās ūdens ieplūda kuģa automašīnu klājā, destabilizējot kuģi un izraisot tā ātru nogrimšanu.

Daudzi jūrniecības eksperti uzskata, ka "Estonia" nogrimšana nebija tikai nelaimīgs negadījums, bet liktenīgas RO-RO prāmju konstrukcijas nepilnības rezultāts: RO-RO prāmji bija būvēti maksimālai efektivitātei, ļaujot transportlīdzekļiem viegli iebraukt un izbraukt, taču šādai konstrukcijai vājā vieta bija priekšējais vizieris. Jūras negadījumu vadošais izmeklētājs Tauri Rosipū skaidroja Igaunijas portālam "Delfi", ka “Estonia vizieris bija garantēta katastrofa nākotnē". “"Estonia" nogrimšana mums lika pievērsties nopietnajiem kuģu konstrukcijas trūkumiem, un gūtā mācība padarījusi mūsdienu prāmjus daudz drošākus. Tomēr "Estonia" upuriem šī mācība nāca pārāk vēlu,” viņš piebilda.

2023. gadā Igaunijas, Somijas un Zviedrijas izmeklētāji publicēja starpziņojumu, kurā secināja, ka "Estonia" nedrīkstēja doties jūrā, jo nebija kuģošanai piemērotā stāvoklī. "Estonia" atbilstību iešanai jūrā atkārtoti izvērtē Zviedrijas Negadījumu izvērtēšanas pārvalde (SHK) un Igaunijas Drošības izmeklēšanas birojs, balstoties uz 1997.gadā sagatavoto Kopīgās negadījuma izmeklēšanas komisijas ziņojumu, secinot, ka prāmis nebija piemērots kuģošanai. Starpziņojumā norādīts, ka nepieciešamās sertifikācijas saņemšanai bija jāveic prāmja priekšgala daļu pārbaudes, tomēr tādas nebija veiktas, kas nozīmē, ka "Estonia" nevarēja doties jūrā. Izmeklētāji pieļāva, ka gadījumā, ja būtu veikta tāda regulējumam atbilstoša pārbaude, tiktu atklātas viziera konstrukcijas nepilnības un, visticamāk, negadījums tiktu novērsts.

Mīklainais caurums korpusā: ārējais trieciens?

2019. gadā bumbas sprādziena efektu radīja zviedru žurnālista Henrika Evertsona dokumentālā filma, kuras izveidē tika izmantoti Norvēģijas kompānijas "Rockwater" nirēji un zemūdens roboti, kas apmeklēja prāmja vraku, pārkāpjot Zviedrijas, Somijas, Igaunijas, Latvijas, Polijas, Dānijas, Lielbritānijas un Krievijas 1995. gada vienošanos, kas vrakam piešķir pēdējās atdusas vietas statusu un aizliedz šo valstu pilsoņiem traucēt aizgājēju mieru.

Iegūtajos materiālos tika konstatēts, ka kuģa vrakā ir redzams liels caurums korpusā, izraisot minējumus, ka "Estonia", iespējams, bija sadūrusies ar ārēju objektu, piemēram, zemūdeni vai tajā bija noticis sprādziens.

Šis atklājums izraisīja šoku Zviedrijā, Somijā un Igaunijā. Ja tas būtu izrādījusies taisnība, tas nozīmētu, ka sākotnējā izmeklēšana bija nepilnīga vai, vēl ļaunāk, tajā tika noslēpta būtiska informācija. Dokumentālā filma deva pamatu pieņēmumiem, ka kuģī, iespējams, atradās militārais aprīkojums vai pat slepena krava, un tādējādi prāmis bija uzbrukuma mērķis.

Tomēr jūrniecības eksperti ātri norādīja uz būtisku robu šajos pieņēmumos: jūras dibens ir akmeņains un viegli varēja izraisīt bojājumus, kad vraks nosēdās. Rosipū pēc filmas materiālu noskatīšanās norādīja: “Caurums tur ir, bet nav konteksta. Ir maldinoši ignorēt akmeņaino jūras dibenu. Visticamāk, bojājums radies, kuģim laika gaitā pārvietojoties, nevis sadursmes vai sprādziena rezultātā.”

Jāpiebilst, ka Zviedrijas prokuratūra 2024. gada janvārī paziņoja, ka nolēmusi neatsākt iepriekš izbeigto izmeklēšanu "Estonia" nogrimšanas lietā, kā arī nesāks jaunu izmeklēšanu. "Nav nekādu pazīmju, kas liecinātu, ka notikusi sadursme ar kuģi vai peldošu objektu, vai sprādziens priekšgalā. Nav parādījušies arī nekādi citi pierādījumi, kas liecinātu par nozieguma izdarīšanu," norādījusi prokuratūra. "Līdz ar to netiks sākta [jauna] sākotnējā izmeklēšana un lieta tiks slēgta," teikts paziņojumā.