TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Putins atliek miera sarunas, gatavojoties vasaras ofensīvai

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1100 iebrucēji, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs, vēsta "LETA".

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī Krievija zaudējusi 10 825 tankus, 22 546 bruņutransportierus, 27 908 lielgabalus un mīnmetējus, 1385 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1167 zenītartilērijas iekārtas, 372 lidmašīnas, 336 helikopterus, 36 123 bezpilota lidaparātus, 3197 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 48713 automobiļus un autocisternas, kā arī 3892 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Maskava agresiju pret Ukrainu pārvērtusi izsīkuma karā un izmanto apvienoto karaspēka grupu, kuras kopējais skaits sasniedz 640 000 cilvēku, pavēstīja Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis, vēsta "LETA". 

"Mēs ceram uz taisnīga miera panākšanu, bet patlaban aktīvas kaujas turpinās aptuveni 1100 kilometru garā frontes līnijā," NATO-Ukrainas padomes sēdē sacīja armijas virspavēlnieks.

"Neraugoties uz diplomātiskajiem aicinājumiem, Krievija neatsakās no iepriekšējo mērķu sasniegšanas kaujas laukā. Maskava agresiju pret Ukrainu ir pārvērtusi izsīkuma karā un izmanto apvienotos spēkus ar līdz pat 640 000 karavīru," norādīja Sirskis.

"Mūsu karavīri turpina veikt efektīvu aizsardzības operāciju, nodarot pretiniekam ievērojamus zaudējumus," uzsvēra virspavēlnieks

Ukrainas un Krievijas pārstāvju sarunas Stambulā par kara izbeigšanu Ukrainā ir atliktas uz piektdienu, ceturtdien vēstīja ziņu avoti Turcijas Ārlietu ministrijā.

Pirmās tiešās sarunas starp abām valstīm trīs gadu laikā tagad ir paredzētas piektdien, un tajās piedalīsies arī Turcijas pārstāvji.

Krievijas ziņu aģentūras iepriekš bija vēstījušas par anonīmu avotu teikto, ka ceturtdien paredzētās sarunas ir atliktas uz piektdienu.

Lielbritānijas aizsardzības ministrs Džons Hīlijs ceturtdien paudis viedokli, ka Ukrainas sabiedrotajiem ir jārīkojas un jāizdara spiediens uz Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu.

Jau ziņots, ka šodien Stambulā gaidāmas Ukrainas un Krievijas pirmās tiešās miera sarunas vairāk nekā trīs gadu laikā. Taču Putins atteicies tajās piedalīties, un Kremlis nosūtījis uz Turciju zema līmeņa delegāciju.

Norvēģija nodos Ukrainai visus apsolītos F-16 iznīcinātājus līdz 2025.gada beigām, ceturtdien paziņojis Norvēģijas aizsardzības ministrs Tūre Sannvīks.

Pēc Sannvīka teiktā, daļa lidmašīnu jau ir piegādāta, taču precīzu skaitu drošības apsvērumu dēļ viņš nenosauca. Ministrs vienīgi norādīja, ka iznīcinātāju piegāde noris pēc plāna.

Pagājušajā gadā Norvēģijas valdība palielināja atbalstu Ukrainas Gaisa spēkiem par 1,3 miljardiem Norvēģijas kronu (aptuveni 110 miljoniem eiro).

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans ceturtdien Ankarā apsprieduši turpmākās drošības garantijas, sevišķi Melnajā jūrā, kā arī Ukrainas atjaunošanu ar Turcijas uzņēmumu līdzdalību.

Abu valstu līderi tikās viens pret vienu, kā arī paplašinātā formātā. Prezidenti detalizēti apsprieda turpmākās drošības garantijas, jo īpaši attiecībā uz civilo kuģu drošību Melnajā jūrā.

Ķīna ceturtdien paudusi gatavību paplašināt praktisko sadarbību ar Krievijas armiju.

Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins apmeklēja Maskavu 9.maijā, lai piedalītos tā dēvētās Uzvaras dienas svinībās. Abu valstu attiecības pēdējos gados kļuvušas ciešākas, un Ķīna turpinājusi atbalstīt Krieviju arī pēc atkārtotā iebrukuma Ukrainā.

Pekina apgalvo, ka tā ir neitrāla puse konfliktā un centusies panākt mieru, taču praktiski Ķīna ekonomiski un politiski atbalsta Maskavu.

Kurskas apgabalā Ukrainas 110. teritoriālās aizsardzības brigāde neitralizēja 14 Krievijas karavīrus un iznīcināja 4 uzbrukuma operācijās izmantotos motociklus.

Sākot ar viltotiem tankiem un beidzot ar siltumu izstarojošām raķetēm, Apvienotajā Karalistē ražoti viltus ieroči ir paredzēti, lai novērstu Krievijas triecienus pa īstiem ieročiem frontes līniju tuvumā.

NATO ārlietu ministru neformālajā sanāksmē Antaljā, Turcijā, ceturtdien apspriesta ASV prasība nākamo septiņu gadu laikā palielināt ieguldījumus aizsardzībā līdz 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

NATO ģenerālsekretārs Marks Rite norādīja, ka nepieciešams palielināt investīcijas un militāro aprīkojumu, lai cīnītos ar draudiem, ko rada ne tikai Krievija un terorisms, bet arī Ķīna, kam ASV pievērš arvien lielāku uzmanību.

"Runājot par pamata izdevumiem aizsardzībai, mums jādara daudz, daudz vairāk," uzsvēra Rite, piebilstot, ka pēc Ukrainas kara beigām Krievija varētu atjaunot savus bruņotos spēkus trīs līdz piecu gadu laikā.

ASV valsts sekretārs Marks Rubio uzsvēra, ka alianse ir tik stipra, cik stiprs ir tās vājākais posms, un skaidroja, ka ASV prasība palielināt izdevumus aizsardzībai atbilst tam, ko prasa draudi 21.gadsimtā.