TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Eiropa vēršas pret vairāk nekā 350 Krievijas ēnu flotes tankkuģiem

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
ASV Nacionālā kodoldrošības administrācija (NNSA) paziņoja par B61-13, jaudīgākas B61-12 versijas, izstrādes pabeigšanu. Tā saglabā visas modernās funkcijas, tostarp precīzu vadību un uzlabotas daudzslāņu drošības sistēmas.
B61-13 ir paredzēta, lai iznīcinātu stipri nocietinātus mērķus, piemēram, pazemes bunkurus un komandcentrus. To pārvadās stratēģiskie slepenie bumbvedēji, piemēram, B-2 Spirit un jaunais B-21 Raider.
The United States has completed development of the new B61-13 nuclear bomb — a year ahead of schedule.
— NEXTA (@nexta_tv) May 20, 2025
The U.S. National Nuclear Security Administration (NNSA) announced the completion of the B61-13, a more powerful version of the B61-12. It retains all the modern features,… pic.twitter.com/PSb1dDoXX4
Reģiona valstis var pievienoties Lietuvas sūdzībai ANO Starptautiskajā tiesā Hāgā par Baltkrievijas izraisīto migrācijas krīzi, otrdien paziņoja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.
"Es domāju, ka vienmēr pastāv iespēja, ka mūsu partneri pievienosies vēlāk. Ir ļoti labi, ka mēs esam demonstrējuši līderību," intervijā radiostacijai "Žiniu radijas" sacīja Nausēda.
Nelegālā migrācija "nav tas, par ko mēs runājam pagātnes formā", uzsvēra Lietuvas prezidents
"Tā notiek atkal, tā atsākas, tā pastāvīgi rada spriedzi uz mūsu robežas. Un tikai pilnīgi naivs cilvēks droši vien nesaprastu, ka tas tiek darīts apzināti, ka tas ir ar mērķi apzināti eskalēt situāciju, destabilizēt to, radīt papildu problēmas gan mūsu valstīm konkrēti, gan Eiropas Savienībai kopumā," teica Lietuvas prezidents.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis otrdien pārmetis Krievijai, ka tā nevēlas nopietni iesaistīties miera sarunās un tikai novilcina laiku, lai varētu turpināt karu.
ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien sazvanījās ar Zelenski un atsevišķi ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, un pagājušo piektdien Krievijas un Ukrainas amatpersonas tikās pirmajās tiešajās sarunās kopš 2022.gada marta.
Taču sarunās Stambulā pamiers netika panākts, un Zelenskis pārmeta Maskavai, ka tā uz Turciju nosūtījusi butaforisku delegāciju. "Acīmredzams, ka Krievija cenšas iegūt laiku, lai turpinātu karu un okupāciju," norādīja Ukrainas prezidents.
Saskaņā ar FT ziņām, Eiropas līderi esot bijuši pārsteigti par Vašingtonas nevēlēšanos noteikt jaunas sankcijas pret Maskavu.
"Viņš [Tramps] atkāpjas. Atbalstīt un finansēt Ukrainu, kā arī izdarīt spiedienu uz Krieviju — tagad viss ir mūsu ziņā," laikrakstam "Financial Times" sacīja kāds augsta ranga Eiropas diplomāts.
❗️European officials have called the recent conversation between Putin and Trump a major win for the Russian leader
— NEXTA (@nexta_tv) May 20, 2025
According to FT, Leaders across Europe were reportedly surprised by Washington’s reluctance to impose new sanctions on Moscow.
"He [Trump] is stepping back.… pic.twitter.com/q8UDW91HsZ
Bijušais Starptautiskās Krimināltiesas vadītājs apgalvo, ka Ukraina varētu uzsākt kara noziegumu izmeklēšanu pret Kimu Čenunu par Krievijas atbalstīšanu.
Saskaņā ar Dienvidkorejas advokāta Song Sang-hyun teikto, Ukrainai ir pietiekams juridiskais pamats uzsākt lietu pret Ziemeļkorejas diktatoru par Krievijas atbalstīšanu.
⚡️Ukraine could launch war crime probe against Kim Jong Un over backing Russia, former ICC chief says.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) May 20, 2025
There are sufficient legal grounds for Ukraine to initiate a case against North Korean dictator for assisting Russia, according to Song Sang-hyun.https://t.co/kcCZAcRuCO
Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss uzskata, ka ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas diktatora Vladimira Putina telefonsaruna kārtējo reizi apliecinājušas, ka Maskava nav gatava piekāpties, lai panāktu pamieru Ukrainā.
Putins runāja vienīgi par pamieru uz viņa nosacījumiem, tai skaitā pieprasīja, lai Ukraina atsakās no nodoma pievienoties NATO un atdod ne tikai okupētās teritorijas, bet arī teritorijas, kas nav krievu kontrolē, Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomes sanāksmē Beļģijā paziņoja Pistoriuss.
"Vladimirs Putins acīmredzami turpina novilcināt laiku. "Putins joprojām nešķiet nopietni ieinteresēts miera, pamiera noslēgšanā. Vismaz ne ar noteikumiem, kas būtu pieņemami citiem," norādīja ministrs, piebilstot, ka nesenie uzbrukumi Ukrainā to labi parāda.
Saskaņā ar KIIS 2025. gada maija aptauju 74% ukraiņu uzticas prezidentam Zelenskim, kas ir augstākais uzticības līmenis starp visiem Ukrainas politiķiem. Viņa uzticības reitings kopš februāra ir pieaudzis. Jāatzīmē, ka 73% no tiem, kas uzticas Porošenko, uzticas arī Zelenskim, kas liecina par spēcīgu pārklāšanos pat starp politiskajām atšķirībām.
74% of Ukrainians trust President Zelensky — the highest trust level among all Ukrainian politicians, according to a May 2025 KIIS poll. His trust rating has increased since February. Notably, 73% of those who trust Poroshenko also trust Zelensky, showing strong overlap even… pic.twitter.com/K6qUDWCpLa
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) May 20, 2025
Tikmēr Krievija turpina koncentrēt spēkus Kurskas apgabalā un veikt nelielus kājnieku uzbrukumus gar robežu, vēsta ASV Kara izpētes institūts (ISW).
ISW: Ukrainian forces advance near Borova and Toretsk, Donetsk Oblast
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) May 20, 2025
Meanwhile, Russia continues to accumulate forces in Kursk Oblast and conduct small infantry attacks along the borderhttps://t.co/mzLKbOSOmJ
Beļģijas aizsardzības ministrs Teo Frankens ir paziņojis par iespēju piedalīties "apņēmīgo koalīcijā" kopā ar Lielbritāniju un Franciju.
Beļģija ir gatava nosūtīt savu karaspēku uz Ukrainu nekavējoties pēc pamiera noslēgšanas.
"Mēs esam gatavi "apņēmīgo koalīcijas" ietvaros kopā ar Lielbritāniju un Franciju sākt operācijas Ukrainas teritorijā tūlīt pēc pamiera noslēgšanas," pirms ES ārlietu un aizsardzības ministru sanāksmes sākuma Briselē atzīmēja Frankens.
Mēs runājam par potenciālu miermīlīgu izvietošanu, kuras mērķis ir stabilizēt situāciju pēc aktīvās karadarbības fāzes.
Vienlaikus ministrs neprecizēja, kādi konkrēti militārās klātbūtnes formāti varētu tikt apspriesti.
Ukrainas Drošības dienests ir aizturējis 17 gadus vecu jaunieti, kurš, pēc izmeklētāju teiktā, gatavojās spridzināt militārā iesaukšanas biroja administratīvo ēku Kijivā.
Tiesībaizsardzības iestādes viņam jau bija izvirzījušas apsūdzības par militāro transportlīdzekļu aizdedzināšanu, taču tiesa viņu atbrīvoja no apcietinājuma un noteica mājas arestu.
👮🏼♀️The Security Service of Ukraine has detained a 17-year-old boy who, according to investigators, was preparing to bomb the administrative building of a military enlistment office in Kyiv.
— NEXTA (@nexta_tv) May 20, 2025
He had already been charged by law enforcement for setting fire to military vehicles, but… pic.twitter.com/qG6PQDhI6t
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".