TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Kremļa spiegu dienests negaidīti uzbrūk Serbijai, tās rīcību nodēvējot par "šāvienu mugurā"

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
29. maijā pretgaisa aizsardzības spēki veiksmīgi notrieca jaunāko Krievijas reaktīvo dronu "Dan-M", izmantojot Ukrainas izlūkdienesta izstrādātu zeme-gaiss raķešu sistēmu (SAM), atklāj Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvalde (HUR).
Pretgaisa aizsardzība 29. maijā dronu uzbrukuma laikā Odesas apgabalā virs Melnās jūras notrieca "Dan-M". Lai cīnītos pret dronu, tika izmantota mobila pretgaisa raķešu sistēma, ko izstrādājuši Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes speciālisti ar ārvalstu partneru atbalstu un kas bija aprīkota ar R-73 raķetēm.
"Pēc Krievijas drona atklāšanas Ukrainas Drošības un aizsardzības spēki uzbruka mērķim – ienaidnieka jaunākais reaktīvais drons, iespējams, "Dan-M", tika iznīcināts: tas iekrita Melnajā jūrā," ziņo HUR.
Krievijas kara korespondenti apgalvo, ka viņu karaspēks it kā sācis ofensīvu uz Harkivu. Tomēr šī informācija neatbilst patiesībai, jo ienaidnieka galvenie centieni ir koncentrēti Kupjanskas virzienā, atklāj Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes Dezinformācijas apkarošanas centra vadītājs Andrijs Kovaļenko.
Pēc Kovaļenko teiktā, Harkivas apgabala ziemeļos krievi pašlaik ar nelielām trieciengrupām veic izlūkošanu. Ienaidnieka galvenie centieni tur ir koncentrēti Kupjanskas virzienā.
"Visi viņu kara korespondentu stāsti, ka viņi tagad gandrīz sāka virzīties uz Harkivu, ir meli," atzīmēja Dezinformācijas apkarošanas centra vadītājs.
Pēc galvas traumām, kas gūtas Krievijas uzbrukuma laikā 2025. gada aprīlī, 13 gadus vecais Kirilo Iļjašenko atsāka treniņus un Horvātijā izcīnīja sudraba medaļu.
Ukrainian teen who saved lives in Sumy attack wins silver at European wrestling championship
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) May 30, 2025
After receiving head injuries during a Russian strike in April 2025, 13-year-old Kyrylo Ilyashenko resumed training and won silver in Croatia
Read more: https://t.co/u6Btb8N1e3
📷 MIA,… pic.twitter.com/Uln5xazyWt
Trampa solījums izbeigt karu Ukrainā tiek atlikts uz vēlāku laiku - viņš jau mēnešiem ilgi saka, ka atlikušas "divas nedēļas". Neskatoties uz centieniem, Putins joprojām nav sasniedzams, un tiešas sarunas joprojām ir neskaidras. Vai Tramps patiesībā vēlas mieru vai attiecību pārstartēšanu ar Krieviju?
Trump’s promise to end the war in Ukraine keeps getting pushed back—he’s been saying “two weeks” away for months. Despite efforts, Putin remains elusive, and direct talks are still uncertain. Is it peace or a reset with Russia Trump’s really after? pic.twitter.com/OTfKmWx8Jw
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) May 30, 2025
Krievijas zaudējumi karā pret Ukrainu 2025. gada pirmajos piecos mēnešos ir līdzvērtīgs Pleskavas iedzīvotāju skaitam. Kopumā krievi jau ir zaudējuši 986 tūkstošus karavīru, atklāj Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis.
Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks norāda, ka krievu okupanti kopš gada sākuma karā ir zaudējuši jau 194 140 cilvēku. Vairāk lasi šeit.
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena paziņoja, ka ES piešķir aizsardzības finansējumu līdz 800 miljardiem eiro kā daļu no plašākas neatkarības stratēģijas.
Von der Leyen calls for European independence through defense spending and Ukraine membership
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) May 30, 2025
European Commission President announced that the EU is enabling up to €800 bn in defense funding as part of a broader independence strategyhttps://t.co/U6x3KsntLO
Polijas prezidents piešķīra Ukrainas izlūkdienesta vadītājam Kirilo Budanovam Polijas Republikas Nopelnu ordeņa Zelta virsnieka krustu — vienu no valsts augstākajiem apbalvojumiem ārvalstu pilsoņiem.
Arī izlūkdienesta vadītāja vietnieks ģenerālis Vadims Skibitskis saņēma tā paša ordeņa Kavaliera krustu.
🇵🇱🇺🇦 Polish President has awarded Ukraine’s intel chief Kyrylo Budanov the Gold Officer’s Cross of the Order of Merit of the Republic of Poland — one of the country’s highest honors for foreign citizens.
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) May 30, 2025
Deputy intel chief Gen. Vadym Skibitskyi also received the Cavalier’s Cross… pic.twitter.com/bBgQIbGT4g
Pirms nākamās sarunu kārtas Ukraina "histēriski provocē" Krieviju sabotēt sarunas, apgalvo Valsts domes Aizsardzības komitejas vadītājs Andrejs Kartapolovs.
Viņš apgalvo, ka Zelenskim karš ir kļuvis ienesīgs: "Vācijā viņam tika solīti 5 miljardi eiro — kāpēc, ja sarunas notiek? Tas nozīmē, ka Eiropa nav ieinteresēta mierā. Tikai Krievija ir. Bet mēs panāksim mieru — kaujas laukā vai pie sarunu galda. Pēc mūsu noteikumiem."
🇷🇺 Ahead of the next round of talks, Ukraine is “hysterically provoking” Russia to sabotage negotiations, claims State Duma Defense Committee head Andrei Kartapolov.
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) May 30, 2025
He argues that for Zelensky, the war has become profitable: “In Germany, he was promised €5B—why, if talks are… pic.twitter.com/TWHtRLzpsh
Ziņojumā apstiprināts, ka Ziemeļkoreja ar karaspēku un munīciju palīdzēja Krievijai karā pret Ukrainu, pārkāpjot ANO sankcijas.
Saskaņā ar Starptautiskās sankciju uzraudzības grupas sniegto informāciju, Phenjanas ieroču un karaspēka sūtījums, kā arī Maskavas degvielas un ieroču atgriešana pārkāpa ANO noteikumus.
North Korea’s troops, ammo aided Russia in war against Ukraine, breaching UN sanctions, report confirms
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) May 29, 2025
Pyongyang’s shipment of arms and troops and Moscow’s return of fuel and weapons broke UN rules, according to int'l sanctions monitoring group.https://t.co/aEJ7sa254B
Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs: Putins "fundamentāli atbalsta" personisku tikšanos ar Zelenski un Trampu — šādi kontakti ir pieprasīti, taču tiem nepieciešama nopietna sagatavošanās.
Viņš arī apstiprināja, ka Krievijas delegācija 2. jūnijā dosies uz Stambulu uz jaunu sarunu kārtu ar Kijivu.
🇷🇺 Kremlin spokesman Dmitry Peskov:
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) May 30, 2025
Putin "fundamentally supports" a personal meeting with Zelensky and Trump — such contacts are in demand, but require serious preparation.
He also confirmed Russia's delegation will head to Istanbul for a new round of talks with Kyiv on June… pic.twitter.com/i5umxprmbi
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".