Bergmanis NBS komandiera amatam iesaka virzīt Apvienotā štāba priekšnieku Kalniņu

Jau pirms izvirzīšanas ministrs ar potenciālo kandidātu iepazīstināja Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, kurš ar Bergmani un, iespējams, Kalniņu plkst.11 bija ticies Rīgas pilī.

Skaidrojot kandidāta izvirzīšanas kritērijus, Bergmanis norādīja, ka ir pienācis laiks par komandieri kļūt augstākajam virsniekam, kurš dienestu sācis no zemākajām pakāpēm un izgājis cauri dažādām bruņoto spēku struktūrām. Viens no svarīgākajiem kritērijiem ir tas, ka kandidātam jābūt nostiprinātai autoritātei NBS personāla vidū, un, ņemot vērā, ka valsts aizsardzības galveno lomu ieņem sauszemes elements, ieskaitot Zemessardzi, kandidātam jābūt tieši no šī elementa, uzsvēra ministrs.

Tāpat, ņemot vērā, ka jaunajam komandierim būs nepieciešams sākt plānot un vadīt valsts aizsardzību, kandidātam jābūt pieredzei vadīt kādu no lielajiem regulārajiem spēku veidiem un jābūt pieredzei štāba vadīšanā. Protams, jābūt pieredzei dalībā starptautiskajās operācijās, piebilda Bergmanis.

Ministrs arī uzsvēra, ka šobrīd viens no NBS izaicinājumiem ir vienību un NBS infrastruktūras paplašināšana pa visu valsts teritoriju, līdz ar to kandidātam jābūt labam kontaktam ar pašvaldībām, darba devējiem un Jaunsardzi.

Tā kā Latvijā ieradīsies arī starptautiskais NATO bataljons, kandidātam jābūt pieredzei veidot sadarbību ar ārvalsts sadarbības partneriem operacionālajā un praktiskajā līmenī.

Vienlaikus kandidātam jābūt skaidram redzējumam par valsts aizsardzības organizēšanas operacionālajiem aspektiem, to, kādā veidā ar NBS rīcībā pieejamiem resursiem ir iespējams sasniegt maksimālu efektu pret pretinieku. Un jābūt skaidram redzējumam, kā valsts aizsardzībā iesaistīt maksimāli lielu skaitu Latvijas pilsoņu.

Likums paredz, ka NBS komandieri apstiprina amatā uz četriem gadiem un atbrīvo no amata Saeima pēc Latvijas Bruņoto spēku augstākā vadītāja Valsts prezidenta priekšlikuma. Komandiera kandidātu Valsts prezidentam iesaka aizsardzības ministrs.

Ministru kabinets Kalniņu Apvienotā štāba priekšnieka amatā apstiprināja šā gada 28.jūnijā. Apvienotā štāba priekšnieka amatā viņš stājās šā gada 26.augustā. Kalniņš bruņotajos spēkos dien kopš 1997.gada un dienestu viņš sācis Zemessardzes 51.bataljonā, 2003.gadā iecelts par Izlūku mācību centra komandieri. No 2003. līdz 2005.gadam Kalniņš dienējis Mācību vadības pavēlniecībā, no 2005. līdz 2009.gadam - Zemessardzes štāba Operatīvās plānošanas pārvaldes priekšnieka amatā, savukārt no 2009.gada līdz apstiprināšanai Zemessardzes komandiera amatā 2011.gadā dienējis Zemessardzes štāba un Operatīvās pārvaldes priekšnieka amatā.

NBS Apvienotā štāba priekšnieks absolvējis Augstākā komandējošā sastāva kursu Baltijas Aizsardzības koledžā Igaunijā, kā arī Vadības un ģenerālštāba virsnieka kursu ASV Armijas vadības un ģenerālštāba koledžā.

Kalniņš Irākā 2006.gadā ASV vadīto koalīcijas spēku operācijā bija Latvijas kontingenta komandiera vietnieks/multinacionālās divīzijas štāba plānošanas daļas priekšnieka vietnieks.

Valsts prezidents vēl pagājušā nedēļā Kalniņam svinīgā ceremonijā Rīgas pilī pasniedza ģenerālmajora pakāpes zīmotnes. Kā iepriekš aģentūrai LETA skaidroja Aizsardzības ministrijā, NATO valstīs ir ierasta prakse un neatņemama virsnieka karjeras sastāvdaļa, ka augstākajiem virsniekiem ar atbilstošu dienesta pieredzi, izglītību un amatu piešķir nākamo dienesta pakāpi.

Maksimālais vecums militārajā dienestā augstākajiem virsniekiem ir 60 gadu. Tajā pašā laikā saskaņā ar likumu personu NBS komandiera amatā apstiprina uz četriem gadiem - tātad, piemēram, 59 gadus vecs kandidāts, pārkāpjot 60 gadu slieksni, amatu automātiski nezaudētu. 1957.gada 13.februārī dzimušajam Kalniņam nākamgad apritēs 60 gadi.

Pašreizējais NBS komandieris Raimonds Graube nesen paziņoja, ka vēlas atvaļināties no amata pirms pilnvaru termiņa beigām. Graube, kurš ir pāris nedēļu jaunāks par Kalniņu, paziņojis, ka esot vecākais NATO valstu komandieris. Graubem nākamgad februārī apritēs 60 gadi.

NBS kopumā dien seši augstākie virsnieki, un AM iepriekš nenoliedza, ka atbilstoši citu NATO dalībvalstu praksei bruņoto spēku komandiera amatā tiek apstiprināti tieši šādi virsnieki.

Starp augstākajiem virsniekiem gan ir tikai daži, kuriem netuvojas pensijas vecums.

Starp sešiem augstākajiem NBS virsniekiem bez Kalniņa ir vēl ģenerālmajors, militārais pārstāvis NATO un Eiropas Savienībā (ES) Juris Zeibārts, kuram nākamgad apritēs 58 gadi. Baltijas Aizsardzības koledžas komandanta amatā šovasar stājās 46 gadus vecais ģenerālmajors Andis Dilāns. Šovasar Zemessardzes komandiera amatā stājās 47 gadus vecais brigādes ģenerālis Ainārs Ozoliņš.

NBS dien vēl divi augstākie virsnieki - 51 gadu vecais Jūras spēku flotiles komandieris flotiles admirālis Ingus Vizulis un šovasar brigādes ģenerāļa dienesta pakāpes zīmotnes saņēmušais Apvienotā štāba priekšnieka vietnieks Ivo Mogiļnijs, kuram tuvākajos gados pensionēšanās vecums netuvojas.

Bruņoto spēku attīstības plānus mainīt negatavojas

Aizsardzības ministra Raimonda Bergmaņa (ZZS) Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandiera amatam ieteiktā NBS Apvienotā štāba priekšnieka Leonīda Kalniņa galvenais redzējums ir augsti attīstīti bruņotie spēki ar spēcīgām kaujasspējām, un viņš iepriekš apstiprinātos armijas attīstības plānus mainīt negatavojas.

Kalniņš žurnālistiem norādīja, ka viņam ir savs redzējums par NBS attīstību. "Redzējums ir tikai viens - augsti attīstīti bruņotie spēki ar spēcīgām stiprām kaujasspējām, lai spētu izpildīt galveno uzdevumu - aizsargāt Latvijas valsti," uzsvēra Kalniņš.

Pārējie ir pakārtotie uzdevumi, kas ir nepieciešami, lai tālāk virzītu ieplānotos darbus, kas noteikti gan NBS attīstības plānā gan iepriekšējos projektos. Šie uzdevumi ir saistīti ar kaujas gatavības nodrošināšanu, turklāt pats galvenais balsts aizsardzības struktūrā ir karavīrs un galvenais uzdevums ir rekrutēt, ekipēt un pareizi apmācīt un sagatavot karavīrus, lai tie būtu spējīgi izpildīt savus uzdevumus, norādīja Kalniņš.

Viņš uzsvēra, ka mūsdienu drošības situācija prasa attīstīt ātrās reaģēšanas spējas vienības un tas ir saistīts ar jaunu spēju un vienību izveidošanu un dislokācijas noteikšanu esošajām vienībām.

Kalniņš arī atgādināja, ka Latvijā ieradīsies Kanādas vadītais starptautiskais NATO bataljons, tāpēc ir nepieciešams pilnveidot tā dēvētās uzņemošās valsts funkcijas. Tās ir saistītas ar šīs vienības integrāciju Latvijas bruņoto spēku sastāvā un apmācību sistēmas sinhronizāciju. Tāpat liels uzdevums ir pienācīgas infrastruktūras izveidošana, lai nodrošinātu ārvalstu vienības un Latvijas vienību normālu funkcionēšanu.

Bruņoto spēku attīstības plānus Kalniņš mainīt negatavojas, jo pats šo plānu sagatavošanā piedalījies. "Es esmu tiešā tandēmā strādājis kopā ar līdzšinējo NBS komandieri, un mums ir sagatavoti plāni ilgstošai attīstībai. Tas būtu pārsteidzoši, ja es tagad teiktu, ka šos plānus, ko esmu pats izveidojis, tagad būtu jāmaina. Mēs aizsardzības sistēmā plānveidīgi attīstām spējas, un tiks turpināti šie plāni, kas manā skatījumā diezgan labi sagatavoti," norādīja Kalniņš.

Diemžēl šodien, lai arī finansējums ir palielināts, tas joprojām nav tik liels, lai NBS šos plānus varētu pilnā apjomā īstenot, piebilda augstā amata kandidāts. Lai īstenotu plānus, Kalniņš ļoti cer uz aizsardzības budžeta palielināšanu līdz 2% no iekšzemes kopprodukta.