Tiesībsargs uz mūža ieslodzīto sūdzības atzīst par pamatotām
Tiesībsargs Juris Jansons saņēmis sūdzības no cilvēkiem, kam piemērots mūža ieslodzījums, un sūdzības vairumā gadījumu bijušas objektīvas un pamatotas, informēja biroja pārstāve Ruta Siliņa.
"Lai arī skaitliski neliels iesniegumu skaits, tomēr kā būtiskas uzsveramas uz mūžu notiesāto personu sūdzības, kas vairumā gadījumu bijušas objektīvas un pamatotas," teica Siliņa.
Tiesībsarga birojs ir konstatējis vairākus problēmaspektus - nesakārtoto normatīvo regulējumu videouzraudzības jomā, norādot uz Daugavgrīvas cietumu, nepietiekamus resocializācijas pasākumus un pārmērīgu izolāciju un speclīdzekļu piemērošanu kā roku dzelžu piemērošanu, pārvietojot pa teritoriju bez individuāla riska izvērtējuma.
Tiesībsarga birojs norāda, ka normatīvajā regulējumā, kurš paredz ieslodzīto videonovērošanu, ir precīzi jānosaka, pie kādām situācijām, cik ilgā laika posmā ir pieļaujams notiesāto pakļaut video novērošanai.Nav pieļaujams, ka ieslodzītajiem tiek piemēroti pastiprināti drošības pasākumi, ja tam nav objektīva pamatojuma un izvērtējuma un pats ieslodzītais ar savu uzvedību nav radījis šādu nepieciešamību, uzskata Tiesībsarga birojā.
Vienlaikus tiesībsargs uzsver, ka kopumā video novērošana atsevišķās situācijās ir pat atbalstāma, piemēram, ir bijuši suicīda mēģinājumi, plānoti vai veikti uzbrukumi darbiniekiem, citiem ieslodzītajiem. Pastiprināti uzraudzības noteikumi, salīdzinot ar citiem notiesātajiem, tostarp videonovērošana, no cilvēktiesību viedokļa ir pieļaujami tikai veicot individuālu riska izvērtējumu.
Par monitoringa vizītes Daugavgrīvas cietumā pērn un tajā konstatētajām nepilnībām tiesībsargs vērsis tieslietu ministra uzmanību un lūdza sniegt informāciju par plānotajām un veiktajām darbībām, lai risinātu konstatētos trūkumus.
Birojā arī uzskata, ka joprojām uz mūžu notiesātajiem režīma zemākajā pakāpē diena nav aizpildīta ar saturiskām aktivitātēm. Ņemot vērā to, ka atbilstoši Latvijas normatīvajam regulējumam uz mūžu notiesātie ir izolēti no pārējiem ieslodzītajiem, ir svarīgi viņiem pietiekamā apmērā ļaut savstarpēji komunicēt. Ir nepieciešams uzlabot arī cietuma darbinieku lomu uz mūžu notiesāto soda izpildes procesā.
Pēdējā gada laikā ir saņemti vairāki iesniegumi par roku dzelžu piemērošanu katru reizi, kad uz mūžu notiesātais tiek izvests no kameras. Pērn aprīlī Latvijas Sodu izpildes kodeksā stājās spēkā grozījumi, kuri paredz, ka ar mūža ieslodzījumu notiesātajām personām speclīdzekļus – roku dzelžus – var piemērot, individuāli izvērtējot bīstamību un nepieciešamību. Šādu lēmumu pieņem brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka izveidota komisija. Cita starpā šajās sēdēs ir jāuzklausa arī notiesātā viedoklis.
Birojs, iepazīstoties ar pieņemtajiem lēmumiem, secinājis, ka tie ir īsi un satur stereotipiskas atsauces uz disciplināro pārkāpumu, kurš pieļauts pirms vairākiem gadiem. Lēmumos uzsvērts fakts personas bīstamībai bez papildus paskaidrojuma. Kā liecina uz šo brīdi Tiesībsarga birojā saņemtā informācija par jau pieņemtajiem komisiju par speclīdzekļu piemērošanu lēmumiem - uz mūžu notiesātā iesniegums no Jelgavas cietuma un no cietuma saņemtie dokumenti, rodas pamats uzskatīt, ka šī likuma norma praksē netiek pilnvērtīgi īstenota atbilstoši šīs normas saturam un mērķim. Šogad ir plānots turpināt minētā jautājuma izpēti, informēja biroja pārstāve.
