Roberts Ķīlis dalās iespaidos par dzīvi aiz restēm
“Esmu atsēdējis tās piecas dienas,” teic bijušais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, kurš par braukšanu reibumā piespriesto sodu izcietis nedēļu pirms Ziemassvētkiem. Profesoram bija laiks izlasīt studentu darbus.
Sodu Ķīlis izcieta Čiekurkalnā, īslaicīgās aizturēšanas izolatorā, ko policisti iesaukuši par septītajām debesīm. Soda izciešanas vietai restorāna cienīgs nosaukums dots tāpēc, ka tā atrodas 2007. gadā uzbūvētajā Iekšlietu ministrijas kompleksa pēdējā, septītajā, stāvā.
“Reāli garlaicīgi un ārkārtīgi korekti,” iespaidos ar Kas Jauns Avīzi dalās profesors. „Baroja trīs reizes dienā. No rīta putra, maize, pusdienās zupa, otrais, kompots, vakariņās putra.” Līdzīgi kā slimnīcā, tikai atšķirībā no dziednīcas nav atļauts lietot nekādus elektroniskās saziņas līdzekļus. Jau pirmajās dienās Ķīlis vieninieka kamerā izlasījis visu līdzpaņemto literatūru – grāmatas un studentu darbus, pēc tam sieva atnesusi citas grāmatas.
Sociālantropologu, Rīgas Ekonomikas augstskolas asociēto profesoru Robertu Ķīli pieķēra naktī augusta vidū Āgenskalnā. Eksministrs ar Mazda 3, nogriežoties no Slokas ielas uz Nometņu ielu, taranēja ielas malā novietotu Volkswagen Bora. Viņa izelpā pašam par lielu brīnumu policija konstatēja 1,34 promiles alkohola.
Piespriesto arestu Ķīlis vēlējies izciest iespējami ātrāk, taču viņam bija jākonsultējas ar ārstiem un pēc slimnīcā ārstētās nopietnās sirdslēkmes jāpielāgo zāles un jābūt mediķu novērošanā. Tiklīdz ārsti ļāvuši, ar visām zālēm un kaudzīti grāmatu Ķīlis devās atsēdēt piecas diennaktis.
Tiesas piespriesto 600 latu naudas sodu Ķīlis samaksāja jau vasarā, bet autovadītāja tiesības atņemtas uz diviem gadiem, tikpat ilgi aizliegts iegūt kuģa vadīšanas tiesības.
Šis aizliegums vadīt auto Ķīļa dzīvi maz ietekmē. “Tā bija manas sievas mašīna, un ikdienā ar auto es pārvietojos reti. Divas pieturas pāri Vanšu tiltam uz manu darbavietu nav jēgas braukt ar auto – parasti izmantoju sabiedrisko transportu gan pirms, gan pēc notikušā. Vienīgi tagad man nav iespēju nomainīt pie stūres sievu un ļaut viņai atpūsties no auto vadīšanas, ja dodamies kādā tālākā ceļā.”
Ķīlis spriedumu uztver kā taisnīgu un cer, ka viņa piemērs kādu citu autovadītāju līdzīgā situācijā atturēs no sēšanās pie stūres. “Lielākās pārdomas par notikušo jau bija vasarā,” saka profesors. “Tā bija vieglprātība dzērušam sēsties pie stūres. Ja kaut grams alkohola lietots, tad jābrauc ar taksi. Varbūt labi, ka notika tieši tā. Nebūtu ieskrējis tajā mašīnā un aizbrauktu uz mājām bez nepatikšanām, manī nostiprinātos uzskats, ka, nedaudz dzēris, var braukt. Kas zina, pie kādām lielākām nepatikšanām tas varētu novest.”
Pēc šā gadījuma sociālantropologs atklājis, ka daudzās sirdszāles, ko viņš lieto, palēnina alkohola izdalīšanos no organisma. Savukārt reibums liek optimistiskāk novērtēt savas autovadīšanas spējas.
“Tā nav pieredze, ko būtu vērts izbaudīt. Labāk nesēdieties dzēruši pie stūres, ja arī jums tajā mirklī šķiet, ka viss ir kārtībā un dzerts ir nedaudz!” no sirds iesaka eksministrs.
Ķīļa avārijas sekas
