Streļčenoks apšauba vai Strīķes atbrīvošanas tiesiskuma pēcpārbaude ir premjera kompetencē

Kā informēja KNAB galvenā speciāliste Māra Priedīte, izlemjot jautājumu par Strīķes atbrīvošanu no ieņemamā amata, kurš jau ir stājies spēkā, Streļčenoks lūdz premjeru pārliecināties, vai minētā rīkojuma tiesiskuma pēcpārbaude ir Ministru prezidenta kompetencē, noskaidrojot, vai šis rīkojums ir tāds pārvaldes lēmums, kura pēcpārbaude ir piekritīga pārraudzības amatpersonai.

Streļčenoka ieskatā un saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto gan KNAB priekšnieka izdotie administratīvie akti, kas izdoti publisko tiesību jomā, gan KNAB priekšnieka lēmumi jeb rīkojumi, kas izdoti privāto tiesību jomā, ir pakļauti tiesu kontrolei - administratīvo aktu tiesiskuma pārbaude ir pakļauta administratīvās tiesas kontrolei, savukārt visi strīdi, kas saistīti ar lēmumiem vai rīkojumiem, kas izdoti privāto tiesību jomā, pakļauti vispārējās jurisdikcijas tiesai.

Streļčenoks, atsaucoties uz publiski izskanējušo informāciju par to, ka premjers, iespējams, atcels viņa rīkojumu, pauž neizpratni par šādas informācijas nonākšanu publiskajā telpā, jo tikai vakar, 6.decembrī, KNAB, izpildot Dombrovska steidzamo rezolūciju, sagatavoja dokumentus iesniegšanai Dombrovskim par Strīķes atbrīvošanas tiesiskajiem un faktiskajiem apstākļiem.

Minētie dokumenti ar apjomīgiem pielikumiem, kas satur informāciju par Strīķes pieļautajiem pārkāpumiem, premjeram tika nogādāti tikai šorīt, tāpēc KNAB priekšnieka ieskatā plašsaziņas līdzekļu rīcībā esošā informācija par iespējamo KNAB priekšnieka lēmuma atcelšanu nevarētu būt pamatota ar secinājumiem, kuri izrietētu no dokumentiem, kurus KNAB tikko ir nosūtījis premjeram.

Nosūtot minētos dokumentus, Dombrovskim tika lūgts ņemt vērā, ka lēmums par Strīķes atbrīvošanu no ieņemamā amata, atzīstot, ka viņa ir zaudējusi darba devēja uzticību, bija pamatots ar šajos dokumentos fiksētajiem pārkāpumiem Strīķes darbībā. Pārkāpumu ilglaicīgais raksturs, sistemātiskums un kopskaits liecināja ne tikai par Strīķes nihilistisko attieksmi pret iestādes vadītāja rīkojumiem - darba uzdevumiem -, bet arī par šādu attieksmi pret iekšējo un ārējo normatīvo aktu prasībām.

Ņemot vērā to, ka līdz Strīķes atkārtotai novērtēšanai viņai tika doti seši mēneši, lai novērstu nepilnības un pārkāpumus savā darbībā, taču viņa šo laiku izmantojusi "nevis darba uzlabošanai, bet neproduktīvai komunikācijai, tajā skaitā plašsaziņas līdzekļos", Streļčenoks secina, ka Strīķe nevēlējās vai nespēja veikt savus amata pienākumus atbilstoši valsts pārvaldē pieņemtajiem darbības principiem.

Tādā veidā, kā norāda KNAB, Strīķes ilglaicīgā prettiesiskā rīcība, tostarp sistemātiski neievērojot hierarhiski augstākas amatpersonas rīkojumus, atsevišķos gadījumos pat rīkojoties pretēji tiem, tostarp pārkāpjot savas pilnvaras, bijusi pretrunā gan tiesību normām, gan valsts pārvaldes principiem un tiesību sistēmai kopumā.

Streļčenoks norāda, ka atsevišķi Strīķes neizpildītie darba uzdevumi, veiktās darbības un to radītās prettiesiskās sekas vēl tiek vērtētas un šiem apstākļiem bija nozīmīga loma lēmuma pieņemšanā par Strīķes atbrīvošanu no ieņemamā amata nekavējoties.

Jau ziņots, ka neatkarīgi no tā, tiks vai netiks atcelts Streļčenoka rīkojums par Strīķes atbrīvošanu no amata, visticamāk, konflikts KNAB netiks atrisināts, šorīt Latvijas Televīzijā pieļāva Dombrovskis. Dombrovskis ir solījis vēl savu pilnvaru pēdējās dienās pieņemt lēmumu saistībā ar Streļčenoka rīkojumu. Masu mediji ir ziņojuši, ka Dombrovskis, visticamāk, atcels Streļčenoka lēmumu par Strīķes atbrīvošanu un atjaunos viņu amatā, atsaucoties uz darba likumu pārkāpumiem atlaišanas procesā.

Politiķis gan uzsver, ka konflikts KNAB stiepjas jau vairāku gadu garumā, KNAB priekšniekam ir savi argumenti, bet Strīķei citi un atbalsts no kolēģiem, tāpēc ne viena, ne otra premjera lēmuma gadījumā nav sagaidāms, ka konflikts birojā atrisināsies pats no sevis.

Dombrovskis cer, ka situācija KNAB varētu uzlaboties, ieviešot ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera vadītās darba grupas rekomendācijas, tomēr, kad KNAB varētu "iestāties miers", Dombrovskis atturējās prognozēt, uzsverot, ka no KNAB amatpersonu puses vajadzīga labā griba sastrādāties.

Kā ziņots, KNAB priekšnieks Streļčenoks pērn 20.decembrī nolēma atbrīvot no amata savu vietnieci Strīķi.

Pagājušā gada novembra beigās Streļčenoks atkārtoti sāka Strīķes darba un tā rezultātu novērtēšanu. Streļčenoks vienpersoniski savas vietnieces darbu bija novērtējis ar D līmeni, kas nozīmē, ka darba izpilde tikai atsevišķās jomās sasniedz prasības attiecīgajā nozarē un darba izpildē nepieciešami uzlabojumi. Strīķe novērtējumā paustos pārmetumus noliedza un vadības rīcībā saskatīja bosinga un mobinga pazīmes.

Atkārtotā Strīķes darbības un tās rezultātu novērtēšanā viņa atkal saņēma D līmeni. Ņemot vērā to, ka Strīķe nenovērsa iepriekšējā novērtēšanā norādītās nepilnības savā darbībā par ilglaicīgiem un sistemātiskiem pārkāpumiem, tostarp nepildot KNAB priekšnieka rīkojumus un tādējādi zaudējot darba devēja uzticību, Streļčenoks pieņēma lēmumu Strīķi par neatbilstību ieņemamam amatam atbrīvot no amata.

Strīķe darbu KNAB sāka 2003.gada septembrī.

LETA/Foto: IEva Lūka, LETA