Strīķe: acīmredzot Streļčenokam mana atlaišana ir svarīgāka par likuma ievērošanu

Tā šodien izteicās pati Strīķe, nevēloties sniegt plašākus komentārus par Streļčenoka pieņemto lēmumu atkal atbrīvot viņu no amata.

Komentārus atturējās sniegt arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Prokuratūras preses sekretāre Aiga Šēnberga teica, ka ģenerālprokurora rīcībā pagaidām nav oficiālas informācijas par Strīķes atbrīvošanu.

Jau ziņots, ka pērn 20.decembrī Streļčenoks nolēma atbrīvot no amata savu vietnieci Strīķi. Savukārt Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) 7.janvārī atcēla Streļčenoka rīkojumu. Juristi, Dombrovska uzdevumā izvērtējot dokumentus, konstatēja, ka Streļčenoka lēmums ir prettiesisks.

Juristi konstatēja, ka Streļčenoka pagājušā gada 20.decembra lēmums ir prettiesisks, jo Strīķes atkārtotā novērtēšana par laika posmu no 2013.gada maija līdz novembrim, ko Streļčenoks minējis kā pamatu savam lēmumam, veikta saskaņā ar spēku zaudējušu normatīvo aktu.

Savukārt Darba likums noteic, ka darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu darbiniekam - arodbiedrības biedram - bez attiecīgās arodbiedrības iepriekšējas piekrišanas. Pretēji judikatūras atziņām, labas pārvaldības principam, valsts pārvaldes efektivitātes un privātpersonas tiesību un tiesisko interešu ievērošanas principam Streļčenoks savā lēmumā ir norādījis, ka tas ir administratīvs akts, kas pārsūdzams Administratīvajā rajona tiesā.

Neskatoties uz premjera lēmumu, Streļčenoks šodien atkārtoti uzteicis darbu Strīķei un atbrīvojis viņu no ieņemamā amata saistībā ar to, ka viņa ir zaudējusi darba devēja uzticību.

Šādu lēmumu Streļčenoks pieņēmis, jo Strīķe savā darbībā ilglaicīgi un sistemātiski bija pieļāvusi normatīvo aktu un pārvaldes principu pārkāpumus, neizpildot iestādes vadītāja rīkojumus un darba uzdevumus vai izpildot tos pretēji iestādes vadītāja norādēm. Strīķe ilglaicīgi nav izpildījusi iestādes vadītāja rīkojumus par informācijas sniegšanu un sistemātiski nav sniegusi informāciju vai sniegusi nepilnīgu informāciju iestādes vadītājam par krimināllietu un operatīvās uzskaites lietu virzību.

Kā uzskata KNAB priekšnieks, atsevišķos gadījumos Strīķe pārkāpusi savas amata pilnvaras, arī jautājumos, kas saistīti ar iestādē noteikto informācijas aprites kārtību, tostarp informācijas izplatīšanu plašsaziņas līdzekļiem un informācijas izplatīšanu iestādes vārdā citām institūcijām un amatpersonām. Strīķe neesot novērsusi pārkāpumus savā darbībā un neesot izpildījusi darba uzdevumus pat pēc vairākkārtējiem atgādinājumiem.

Strīķes pārkāpumu ilglaicīgais raksturs, sistemātiskums un viņas regulāra nereaģēšana uz iestādes vadītāja aizrādījumiem par pārkāpumu nepieļaujamību liecinot par Strīķes apzinātu vēlmi nepildīt iestādes vadītāja rīkojumus un darba uzdevumus, neievērojot hierarhiski augstākas amatpersonas rīkojumus un pat rīkojoties pretēji tiem, tādējādi faktiski traucējot iestādes vadītājam pildīt viņa amata funkcijas un padarot par neiespējamu turpināt sadarbību ar viņu, norāda KNAB.

Patlaban Streļčenokam kā iestādes vadītājam esot būtiski nodrošināt to, lai birojs turpinātu strādāt, vienlaicīgi nodrošinot to, ka tiek novērsti un pārtraukti tie pārkāpumi un to kaitīgās sekas, kurus radījusi Strīķes ilgstošā prettiesiskā rīcība.

Strīķes atjaunošanu amatā iepriekš premjeram bija lūguši vairāki tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji un KNAB amatpersonu un darbinieku arodbiedrība.