Mainās Rīgas tūristi: britu vecpuišus nomainījuši inteliģentie krievi
Šajā gadumijā Rīgā un Jūrmalā krievu tūristi Latvijā bija mazāk, nekā gaidīts. Latvijas galvaspilsētu pametuši slavenie britu vecpuiši. Ārzemju tūristi uz Rīgu kā Eiropas kultūras galvaspilsētu arī neraujas. Tomēr viesnīcnieki neraud – tūristu skaits stabili pieaug, bet viņi kļuvuši klusāki jeb inteliģentāki.
Krievijas tūristu skaits šajā gadumijā Latvijā nebija tik liels, kā bija cerēts, bet tomēr tas bija ievērojams, Vai arī turpmāk Latvija varēs rēķināties ar krievu tūristu pieplūdumu, varēs spriest pēc Soču olimpiskajām spēlēm, saka Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Vālodze. Savukārt Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsēta pagaidām lielu ceļotāju pieplūdumu nav izjutusi.
Pirms gadiem trim Rīga sevi kā tūrisma galamērķi aktīvi reklamēja Krievijā. Tad arī bija jūtams liels krievu tūristu pieplūdums, sevišķi gadu mijas laikā. Tomēr šajā gadumijā krievu tūristu skaits Rīgas un Jūrmalas viesnīcās nebija tik ievērojams, kā domāts, Kasjauns.lv atzina Vālodze. „Bija mazāk, viesnīcas par simts procentiem nebija aizpildītas, bet kritums nav tik milzīgs un šausmīgs – raudāt nevaram,” par krievu tūristiem šajā gadumijā saka Vālodze.
Viņš teic, ka ārvalstu tūristu skaits Latvijā ik gadu pieaug par aptuveni pieciem procentiem un tas attiecas arī uz krievu tūristiem. Cik daudz krievu tūristu Latvijā bija pagājušā gada pēdējos mēnešos, būs aprēķināts tikai janvāra beigās, bet jau tagad var teikt, ka krievu tūristu skaits ir bijis vairāk nekā gadu iepriekš – 2012. gada. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2012. gadā Latviju apmeklēja 232 552 krievu tūristi, bet pērnā gada pirmajos deviņos mēnešos vairāk nekā visā 2012. gadā - 239 192. Tā kā Latvija, sevišķi jau Rīgas un Jūrmala, par krievu tūristu intereses trūkumu žēloties nevar.
Tomēr gadu mijā krievu bija mazāk, nekā varēja gaidīt. Un tas saistīts ar vairākiem faktoriem, bet ne ar to, ka krievi pēkšņi sākuši izjust nepatiku pret Latviju. Tieši otrādi, krievi joprojām vēlas apmeklēt Latviju, sevišķi Rīgu un Jūrmalu. Tas saistās gan ar nostalģiskām atmiņām, gan ar to, ka te ir Eiropa, kurā, atšķirībā no citām zemēm, var sazināties krieviski. Šogad Krievijā 31. decembris bija darba diena un cilvēki nevarēja, kā iepriekšējos gados, Jaunā gada brīvdienās doties agrāk. Otrkārt, Krievijā tagad ir novērojama ekonomiskā krīze un laikā, kad bankrotē bankas viņi nav diez ko naski ceļotāji.
„Viss būs atkarīgs no ekonomiskās situācijas Krievijā. Tur pa burbuli aizgāja pāris bankas, vai būs vēl…? Kāda būs ekonomiskā situācija Krievijā redzēsim pēc Soču spēlēm. Jāteic, ka Sočos sabūvētās viesnīcas mums būs pamatīgs konkurents, kas ietekmēs konferenču tūrismu. Tagad, lai atpelnītu Sočos ieguldīto naudu, Krievijā dažām kompānijām ir parādījušies noteikumi, ka tās nedrīkst rīkot konferences ārpus Krievijas,” saka Vālodze.
Tai pašā laikā ir stabilas valstis, kā, piemēram, Vācija un Skandināvija, kur ekonomikā nav izteikta krīze un no kurienes jūtams tūristu pieplūdums. Tāpat pieaug arī tūristu skaits no mūsu kaimiņzemēm - Igaunijas un Lietuvas. Piemēram, vasaras mēnešos Kurzemes jūrmalā čum un mudž no lietuviešiem. „Ventspilī jau veikalu izkārtnes raksta lietuviski. Kā man saka lietuviešiem, tad viņiem Palangā cenas ir tā saskrūvētas, ka viņiem izdevīgāk atpūsties ir Latvijā,” teic Vālodze.
Savukārt Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas tūrisma galamērķis nav izteikts, pagājušā nedēļas nogalē notikušie kultūras galvaspilsētas atklāšanas pasākumi praktiski tūristu skaitu nepalielināja. Vālodze, runājot ar to pilsētu, kas bijušas Eiropas kultūras galvaspilsētas, pārstāvjiem, pārliecinājies, ka šis tituls tomēr negarantē tūlītēju ceļotāju skaitu pieaugumu. Drīzāk interese par Rīgu varētu rasties pēc gada, diviem, jo šai laikā Rīga sevi aktīvi reklamēs.
Vienlaikus jāatzīst, ka Rīgā tūristus vairs nevar tik izteikti pamanīt, kā pirms gadiem pieciem, desmit, kaut arī viņu kļuvis vairāk. Tūristi kļuvuši klusāki jeb inteliģentāki. „Slavenie britu vecpuiši sen pazuduši, līdz ar krīzes sākumu. Viņu īpatsvars kopējā tūristu skaitā nebija liels, bet viņi bija dzirdami un pamanāmi. Līdzko sākās krīze un viņiem bija jāsāk domāt, kā samaksāt līzingus un kredītus, viņu ceļotkāre uz Rīgu apsīka. Viņu iecirsto robu tūristu statistikā kompensēja tie paši krievu tūristi. Un te nu jāteic, ka krievu tūristi ir krasi mainījušies. Salīdzinot ar tiem krieviem, kas pie mums brauca pirms gadiem divdesmit, pašreizējie ir kā diena pret nakti – viņi ir klusāki, vairs nav tik pamanāmi, kļuvuši inteliģentāki. Tāpat kā norvēģi, vācieši vai zviedri,” rezumē Vālodze.
