Belte: uz LTV tiek vērsts masīvs spiediens un "melnā PR" kampaņa

Viņš apgalvo, ka apzināti un mērķtiecīgi tiekot "sists" pa LTV būtiskākajiem veikumiem - Ziņu dienestu un citiem spēcīgajiem satura veidotājiem, kā arī pa televīzijas satura neatkarību.

Uzņēmuma vadītājs uzskata, ka 2014.gads LTV būs gan smags, gan interesants gads. "Tuvojoties vēlēšanām un augot LTV kā medija ietekmei un kvalitātei, arvien biežāk mēs tiksim sisti un dauzīti. Jaunums ir tas, ka mēs paudīsim arī savu viedokli, atbildēsim uz sitieniem profesionāli un tiesiski korekti. Laiks, kad LTV varēja apmelot, nesaņemot pamatotu pretreakciju, ir pagājis," uzsver Belte.

Viņš skaidro, ka no 2013.gada rudens, kad pirmo reizi pēc 2008.gada ekonomiskās krīzes sākuma pie LTV1 un LTV7 sāka atgriezties skatītāji, televīzija sākusi saņemt pārmetumus, aizrādījumus un "ieteikumus", kuri tiek balstīti ne tikai uz polemiku, bet arī uz sagrozītiem un melīgiem faktiem.

Viņaprāt, esot aktivizējušies viedokļu paudēji, kuri gatavi ar visiem iespējamiem līdzekļiem apturēt Latvijas sabiedriskā medija izaugsmi un attīstību, vājināt to un degradēt tā pirmos veikumus.

Belte pieļauj, ka LTV Ziņu dienests ir "nokaitinājis" politiķus un politiskos grupējumus, kuru ietekmes instrumenti Zaķusalas mājā vairs nedarbojas.

Uz lūgumu atklāt konkrētu politiķu vārdus un partijas, kas izdara spiedienu, LTV Komunikācijas vadītājs Klāvs Radziņš atbildēja: "Mēs neizslēdzam iespēju, ka informatīvā spiediena publiskajā telpā viens no iemesliem varētu būt atsevišķu politiķu vai grupējumu interese vājināt Latvijas Televīzijas Ziņu dienestu. Konkrētiem vārdiem vai nosaukumiem nav pamata."

LTV valdes priekšsēdētājs min arī atsevišķus faktus, kad medijos tikusi izplatīta informācija par LTV, kas balstīta uz meliem un sagrozītiem faktiem. Tas, viņaprāt, tiekot darīts ar mērķi vājināt LTV darba kvalitāti, neatkarību un likt sabiedrībai apšaubīt to, ka Latvijā iespējams izveidot tādu sabiedrisko mediju, kas nav ietekmējams un kontrolējams.

Kā norāda Belte, pēc Zolitūdes traģēdijas publicists Lato Lapsa sāka pastiprināti pievērst uzmanību LTV, tās ziņu dienestam un uzņēmuma vadībai. Vadošs LTV darbinieks ārpus darba laika saņēmis no Lapsas telefona numura sūtītas īsziņas ar neētiskiem tekstiem, LTV kā uzņēmums saņēma pieprasījumus pēc informācijas sniegšanas par LTV darba procesa iekšējiem jautājumiem ar piebildēm, ka, "atbildes nesaņemot šīs darba dienas laikā, uz to tiks norādīts publikācijā, kurā tiks arī atspoguļota neoficiālā informācija...".

It kā nesaistīti pēc neilga laika Latvijas Radio 1 raidījumā "Krustpunktā" Lapsas nospraustajai tematikai esot sekojis žurnālistu Gintas Mūrnieces un Ivo Leitāna gatavotais materiāls.

Tiek norādīts arī uz laikrakstā "Diena" un portālā "diena.lv" publicēto Žaklīnas Cinovskas apgalvojumu, ka LTV un tās darbinieki nozaguši viņas idejas gadu mijas koncertam.

Belte kā piemēru minēja arī portālos "Tvnet", "NRA", "sandraveinberga.lv" paustos viedokļus, kuros norādīts, ka LTV saturs nav uzlabojies un LTV vadība nepilda savus pienākumus atbilstošā kvalitātē.

Kā biznesa portālam "Nozare.lv" norādīja Lapsa, viņš esot apmulsis par to, ka viņa masīvais spiediens ir nācis gaismā un ticis atmaskots. Turpmāk viņš izmantošot mazāk masīvas spiediena izdarīšanas metodes, kas neliktu LTV valdes priekšsēdētājam justies tik "saplacinātam", par ko liecinot šodien izplatītais LTV vadības paziņojums, teica Lapsa.

Valsts SIA "Latvijas Televīzija" ir medijs, kas atspoguļo sabiedrības intereses televīzijas kanālos LTV1 un LTV7 un internetā "www.ltv.lv" un "www.lsm.lv". LTV skatītājiem Latvijā un ārpus tās robežām piedāvā operatīvu, objektīvu informāciju par sabiedriskajiem procesiem Latvijā, Baltijā un pasaulē. Sabiedriskās raidorganizācijas darbību uzrauga Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome. Pašreiz uzņēmums nodrošina vairāk nekā 450 darbavietas.

Latvijas Televīzija ir pirmā televīzija Baltijā. LTV (tolaik - Rīgas televīzijas studijas) pirmā pārraide notika 1954.gada 6.novembrī.

LETA, Nozare.lv/ Foto: Ieva Lūka/ LETA