Kurzemes klaidoņu ikdiena: Kuldīgas dzērāji ārstējas, bet Skrundas klaidonis aizvests uz Saldu
Mazajos lauku novados klaidoņi jeb bezpajumtnieki ir saskaitāmi uz vienas rokas pirkstiem un tur nav tādas problēmas, kā lielajās pilsētās, kur ubagi sastopami teju uz katra stūra, bet nakts patversmes pārpildītas. Kuldīgas, Skrundas un Alsungas novados kopā ņemot nav vairāk par pieciem klaidoņiem.
Tagad, kad ārā ir gana auksts un izveidojušās sniega kupenas, klaidoņiem nav tie labākie apstākļi. Ja galvaspilsētas pašvaldībai jātiek galā ar simtiem bezpajumtnieku, tad lauku novados viņus var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem. Kuldīgas laikraksts „Kurzemnieks” raksta, kā klājas trīs Viduskurzemes novadu – Kuldīgas, Skrundas un Alsungas – dzīves pabērniem.
Kuldīgas novada pašvaldības policijas vecākais inspektors Dzintars Pakalns „Kurzemniekam” atklājis, ka vēl pavisam nesen pa pilsētu klīduši tikai kādi trīs vīri, kuriem nav bijušas savas dzīvesvietas. Divi no viņiem tagad mīt labdarības organizācijā „Zilais krusts” Kabilē, kas viņiem palīdz atbrīvoties no pārāk lielās alkohola atkarības. Jāteic, ka „Zilais krusts” ir vienīgā iespēja, kas šajā aukstajā laikā Kuldīgas novada grūtdieņiem var dot pajumti. Viens no viņiem tur dzīvo jau kopš rudens un ir tīri labi atkopies, bet otrs atnācis pieteikties pats, jo vairs nav varējis izturēt salu. Vienīgā problēma ir tā, ka „Zilā krusta” patversmē neuzņem cilvēkus alkohola reibumā, bet bezpajumtniekiem būšana dzērumā ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa. Tādēļ Kuldīgas pašvaldības policija tagad spriež par kādas telpas pielāgošanu Kuldīgā, kur varētu īslaicīgi izmitināt alkohola nogurdinātos klaidoņus. Savukārt trešais Kuldīgas klaidonis jau kādu laiku nav manīts, saka Pakalns.
Toties Skrundas novadā neesot cilvēku bez noteiktas dzīvesvietas. Pagājušā gada vasarā viens tāds gan esot bijis, bet viņu Skrundas novada pašvaldības policists Normunds Eihe aizvedis uz Saldu un nu bezpajumtnieks vairs neesot manīts.
„Vasarā viens gan bija ieklīdis – stāvēja pie autoostas ar plakātu, ka gribot tikt uz Ķekavu. Man todien gadījās braukt uz Saldu, izpalīdzēju tikt vismaz līdz turienei,” Eihe pastāstīja „Kurzemniekam”. Vienlaikus pašvaldības darbinieki šajās dienas apmeklē arī „problemātiskās personas” un pārliecinās, kā viņas pārdzīvo. Ja nepieciešams tiek sniegta palīdzība. Tā, piemēram, nesen atklājies, ka viens rudbāržnieks, kurš pārvietojas ratiņkrēslā, nedēļu nodzēries un vairs nav ticis galā ar apkuri. Viņš nogādāts veselības aprūpes iestādē. Savukārt kāds skrundenieks, kurš pārāk draudzējas ar alkoholu, jau pats sācis virzīties uz veselības aprūpes iestāde pusi – viņš vairākas naktis pārlaidis tās kāpņu telpā. Nu viņš iekārtots Minesotas programmā, kur mēģinās tikt galā ar alkoholismu.
Savukārt Alsungas novada pašvaldības policists Dainis Jēkabsons atzinis, ka visiem novada iedzīvotājiem ir kāda dzīvesvieta un klaidoņi nav manīti. Tiesa gan kādam alsundzniekam gan ik palaikam gadās tā piedzerties, ka kājas vairs neklausa, un tad viņu pašvaldības policistiem nākas nogādāt dzīvesvietā.