112

IeM vēlas optimizēt Valsts policijas un pašvaldību policijas sadarbību

Jauns.lv

Lai izveidotu efektīvu sabiedriskās kārtības nodrošināšanas modeli valstī, Iekšlietu ministrija (IeM) plāno izvērtēt Valsts policijas (VP) un pašvaldību policijas darba organizāciju un identificēt sadarbības optimizācijas iespējas, teikts IeM iesniegtajos priekšlikumos Valdības rīcības plānam (VRP).

IeM vēlas optimizēt Valsts policijas un pašvaldību...

Pamatojoties uz informatīvo ziņojumu par VP un republikas pilsētu un novadu pašvaldības policijas institūciju sadarbības pilnveidošanu, pašvaldības pārstāvošajām institūcijām nepieciešams izstrādāt priekšlikumus grozījumiem tiesību aktos, kas reglamentē pašvaldības policijas darbību, norādīts IeM priekšlikumos.

Informatīvā ziņojuma sagatavošanā VP apkopoja republikas pilsētu pašvaldības policijas institūciju un VP teritoriālo pārvalžu viedokļus par pašvaldības policijas institūciju un VP kompetences optimālo sadalījumu, sadarbību un informācijas apriti. Tāpat VP apkopoja viedokļus par prasībām pašvaldības policijas darbinieku kandidātu atlasei un profesionālajai kvalifikācijai, kā arī nepieciešamajām izmaiņām normatīvajā regulējumā.

Analizējot informāciju, konstatēts, ka pašvaldības policijas institūcijām un VP par kompetences sadalījumu un nepieciešamajām izmaiņām kompetences sadalījumā pastāv atšķirīgi un zināmā mērā pat diametrāli pretēji viedokļi.

Atsevišķas pašvaldības norādīja, ka kompetenču sadalījums jau šobrīd ir optimāls un būtiskas izmaiņas nav nepieciešamas. Savukārt citas pašvaldības minēja, ka normatīvajos aktos būtu jāparedz ievērojami lielāka pašvaldības loma sabiedriskās kārtības uzturēšanā, kontrolē, normatīvo aktu noteikšanā, valsts dienestu pārraudzībā un likumpārkāpumu profilaksē, vienlaikus paredzot papildu finansēšanas avotu pašvaldībām.

Tāpat tika norādīts, ka atsevišķos gadījumos pašvaldības policijas kompetence vairākos gadījumos dublē VP kompetenci.

Pašvaldības policijas institūciju un VP sadarbība kopumā tiek vērtēta pozitīvi, taču ir konstatēti arī gadījumi, kas liecina par iespējamiem sadarbības problēmjautājumiem. Kā piemēri informatīvajā ziņojumā tiek minēti gadījumi, kad VP darbinieki savu uzdevumu izpildei izmanto pašvaldības policijas resursus, kā arī pašvaldības policija uzņemas arvien vairāk VP funkciju.

Jautājumā par obligāto prasību noteikšanu pašvaldības policijas darbinieku kandidātu atlasei un profesionālajai kvalifikācijai ir atšķirīgi viedokļi, teikts informatīvajā ziņojumā. Dažas pašvaldības norādījušas, ka izmaiņas attiecībā uz personāla dienesta gaitu nav nepieciešamas, bet citas minējušas, ka likumā ir jābūt noteiktām minimālajām prasībām pašvaldības darbiniekam, ņemot vērā uzdevumu veidu un apjomu.

IeM sadarbībā ar iesaistītajām institūcijām paredzēts sagatavot informatīvajā ziņojumā minētos tiesību aktu grozījumus un iekšlietu ministram līdz 2014.gada 30.jūnijam iesniegt Ministru kabinetā attiecīgu tiesību akta projektu.

VRP iekļauti būtiskākie darbi, kas valdībai jāpaveic līdz nākamās Saeimas vēlēšanām.

LETA