Glābējs par darbu Zolitūdes traģēdijā sev un kolēģiem liktu astotnieku ar plusu

Centrālais jautājums Zolitūdes glābšanas operācijas izvērtējumā, ko ārpus policijas ierosinātā kriminālprocesa veic pats VUGD, ir par to, vai glābēju vidū varēja būt mazāk cietušo un bojāgājušo.

Oficiālie rezultāti paredzami aprīlī - komisija vēlas sagaidīt policijas izmeklēšanas eksperimenta rezultātus, proti, vēl nesabrukušās jumta daļas slogošanu. Pēc tam kopā tiks saukti struktūrvienību vadītāji, lai spriestu, ko un kā uzlabot dienesta darbā, raksta "Neatkarīgā".

Līdzšinējā analīze pilnībā apgāžot spekulācijas par neizmantoto iespēju piesaistīt lielākus spēkus. Silovs to skaidro, salīdzinot ar akas rakšanu, kad lejā strādā tikai viens cilvēks, un akas izrakšanas ātrums nepalielinās proporcionāli augšā gaidošo skaitam. Sabrukušajā ēkā vienlaikus varēja strādāt ap 80 cilvēku, pieci celtņi. Ja tehnikas un cilvēku būtu vairāk, viņi cits citam traucētu.

Likumsakarīgi arī attiecībā uz citu valstu solītās palīdzības noraidīšanu VUGD nav mainījis savu viedokli. Muitas un robežas procedūras aizņemtu vismaz diennakti, un situācijā, kad zem sabrukušajām konstrukcijām, iespējams, ir dzīvi cilvēki, kavēšanās būtu nepieļaujama. Varbūtība izdzīvot ir augsta līdz 72 stundām. Pēc tam atliek vien nāve vai brīnums. Tagad gan zināms, ka visi cilvēki bojā gājuši acumirklī - "kabatu", kur tverties izdzīvojušajiem, tikpat kā nav bijis.

Kā raksta "Neatkarīgā", VUGD darbinieku vēlme palīdzēt bijusi milzīga un sākotnēji pat izraisījusi zināmu nesaprašanos, kurš kurai struktūrvienībai pakļaujas un kurš kuram dod uzdevumus. Taču sastrēgums ātri vien ticis atrisināts un glābšanas norises gaitu pēc būtības neietekmējis.

Cits sastrēgums veidojies sardzes maiņas brīžos, kad neizdevās laikus nofiltrēt vērtīgu informāciju no maldinošas. Iedzīvotāji zvanījuši uz 112, jo viņiem atkal un atkal rēgojies, ka arī blakus esošā daudzstāvu māja brūk, bet aizejošais dežurants atnākošajam nenodevis informāciju, ka māja vienreiz jau pārbaudīta.

Pēc pirmā iebrukuma visvairāk cilvēku tika izglābti tieši vietās, kur pārsegums vēl bija palicis - nobrukusī daļa pagāja apakšā zem nenobrukušās. Tieši tāpēc Silovs komandiera pieņemto lēmumu sūtīt darbiniekus iekšā uzskata par attaisnotu risku.

"Mums nebija informācijas, ka konstrukcijas nav noturīgas! Arī kad veicām izlūkošanas darbus, nekas neliecināja, ka var notikt otrs nogruvums. Turklāt visur bijām izvietojuši cilvēkus, kuru vienīgais uzdevums bija vērot konstrukcijas, vai tajās neparādās plaisas. Sabrukums notika bez iepriekšējām pazīmēm. Tad sapratām, ka pie vainas nav sprādziens, bet konstrukciju noturība. Zem trešā nogruvuma neviena cilvēka vairs nebija. Ja sākotnēji mums jau būtu cita informācija, būtu strādājuši tikai vietās, kur redzamas debesis," laikrakstam stāsta Silovs.

Kaut gan šāda mēroga un specifikas glābšanas darbi veikti pirmo reizi, to gaitā rupji normatīvu pārkāpumi neesot pieļauti. Vien mazas atkāpes no darba aizsardzības instrukcijām, no kā glābšanas darbos esot faktiski neiespējami izvairīties. "Bez riska šo darbu darīt nevar," atzīst VUGD pārstāvis.

Zolitūdes glābšanas operācijā ugunsdzēsēji guvuši vairākas vērtīgas atziņas. Krīzes laikā pilnībā tika pārtrauktas civilās aizsardzības mācības, tagad tās atkal atjaunotas, un galvenais ieguvums no tām ir personiski neformāli kontakti ar citu dienestu pārstāvjiem. Kad ugunsdzēsējiem bija nepieciešams atbrīvot darba fronti, atlicis piezvanīt vienam valsts un vienam pašvaldības policistam. Traucējošās mašīnas zibenīgi bijušas prom, bet apkārt teritorijai nakts laikā uztapis žogs, raksta "Neatkarīgā".

Glābējiem noderējis arī daudz kas no Rīgas pils ugunsgrēkā apgūtā. Komunikācija caur rācijām bijusi precīzāka. Ēters neticis piesārņots ar nebūtisku informāciju. Fantastiski darbojies arī aizmugures nodrošinājums. Glābēji varējuši padzert, paēst, atpūsties, nomazgāties.

Silovs laikrakstam rezumē, ka visi dienesti šais trauksmainajās stundās darbojušies lieliski. Īpašu paldies viņš saka policijai, kas sarūpējusi plānu ar cilvēku atrašanās vietām no pēdējiem veikala iekšējās videonovērošanas kadriem. Tas būtiski atvieglojis meklēšanu. Bet vislielākā pateicība pienākoties pašiem VUGD vīriem par nesavtīgo darbu.

Vakar pirmo dienu darbā pēc ilgstošas ārstēšanās atgriezās 8.daļas komandieris Uģis Vējš. Arī viņš cieta otrajā nogruvumā, taču nostrādāja pilnu maiņu līdz pat nākamajam rītam un darīja to ar pārplēstiem augšstilba muskuļiem, raksta "Neatkarīgā".

Kā ziņots, pērn 21.novembrī Zolitūdē, iebrūkot lielveikala "Maxima" jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Starp bojāgājušajiem bija arī trīs ugunsdzēsēji, kuri piedalījās glābšanas darbos. Vēl vairāki ugunsdzēsēji guva ievainojumus.

Zolitūdes traģēdija kļuva par lielāko nelaimi Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas.

LETA/Foto:  Mārtiņš Ziders, Evija Trifanova, LETA