Sausās zāles dedzināšana pieņemas spēkā
Aizvadītajā diennaktī ugunsdzēsēji devušies dzēst 15 kūlas ugunsgrēkus, bet šorīt kūlas ugunsgrēks 30 kvadrātmetru platībā izcēlies Viesītes novadā, informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD).
Trešdien plkst.14.41 ugunsdzēsēji saņēma informāciju, ka Daugavpils novadā, Grīvas lidlaukā, ir izcēlies ugunsgrēks. Notikuma vietā dega sausā zāle astoņu hektāru platībā. Kūlas ugunsgrēkā nodega arī divi šķūnīši 20 kvadrātmetru platībā.
Plaši sausās zāles degšanas gadījumi konstatēti arī Daugavpilī, Cēsu ielā, kur sausā zāle dega piecu hektāru platībā. Savukārt Neretas novadā pērnā zāle dega 3,5 hektāru platībā, bet Daugavpilī, Nometņu un Augstās ielas krustojumā, kūlas ugunsgrēks bija izpleties trīs hektāru platībā.
Paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks vakar izcēlās Daugavpilī, A.Pumpura ielā. Plkst.22.03 VUGD saņēma informāciju par kāda uzņēmuma teritorijā redzamiem dūmiem un liesmām. Operatīvu ugunsdzēsēju ierašanos uzņēmuma teritorijā kavēja aizslēgtie vārti. Sargs uz vietas nebija redzams. Izmantojot diskzāģi, ugunsdzēsēji pārzāģēja metāla vārtus un iekļuva teritorijā, kurā atradās autokapsēta.
Notikuma vietā dega sapresētas automašīnas un riepas 150 kvadrātmetru platībā. Ieradoties uzņēmuma pārstāvjiem, ar uzņēmuma ceļamkrānu tika pārkrautas automašīnas, lai izveidotu atstarpi starp degošajiem un nedegošajiem metāllūžņiem. Tādējādi ugunsdzēsēji neļāva liesmām pārmesties uz vēl nedegošajām automašīnām. Ugunsgrēku pilnībā likvidēt izdevās plkst.01.03.
Aizvadītajā diennaktī VUGD kopumā saņēma 53 izsaukumus - tika dzēsti 38 ugunsgrēki, tajā skaitā 15 kūlas ugunsgrēki, veikti astoņi glābšanas darbi, septiņos gadījumos izsaukumi bija maldinoši. Ugunsgrēkos gan neviens cilvēks necieta.
VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta. Tā apdraud cilvēku īpašumus, veselību un dzīvību. Kūlas dedzināšanas rezultātā izdeg lauki, nodeg ēkas un cieš vai pat iet bojā cilvēki. Kūlas dedzināšana nodara būtisku kaitējumu dabai un tās bioloģiskajai daudzveidībai, iznīcina vērtīgus augus, kukaiņus un sīkdzīvniekus, kā arī putnu ligzdas. Kūlas dedzināšana samazina sugu daudzveidību un tā vienkāršojas.
Kūlas ugunsgrēki var būt tikai tajās vietās, kuras nav sakoptas un rudenī nav nopļauta zāle. VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana nav veids, kā sakopt neapsaimniekotās un nesakoptās teritorijas. Turklāt neapsaimniekoti ir ne tikai lauki, daudzviet nesakoptas ir arī pilsētu teritorijas.
VUGD norāda, ka kūlas ugunsgrēku bīstamība pilsētās ir daudz lielāka, jo apbūve ir ievērojami blīvāka. Pilsētās pērnās zāles dedzināšana apdraud dzīvojamās mājas, saimniecības būves, vēsturiskos pieminekļus, kā arī citus objektus. Ugunsgrēku rezultātā tiek piedūmota un piesārņota pilsētas teritorija.
Maldīgs ir cilvēku priekšstats, ka nekas nenotiks, jo ugunsgrēks tiek kontrolēts. Kūlas dedzināšana nevar būt kontrolēta. Vēja un citu apstākļu ietekmē degšanas virziens var mainīties, liesmas var strauji izplatīties un pārmesties uz ēkām, norāda VUGD.
Aizvadītajā gadā kūlas dedzināšanas rezultātā nodega 44 ēkas un sadega divi transportlīdzekļi.
Līdzīgi kā iepriekšējos gados VUGD arī šogad informēs Lauku atbalsta dienestu par kūlas degšanas vietām. Šo zemju īpašniekiem par lauku nesakopšanu un kūlas degšanu tiks samazināts Eiropas Savienības (ES) mazāk labvēlīgo apvidu maksājums.
VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir administratīvi sodāma. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 179.panta 4.daļu par kūlas dedzināšanu piemēro naudas sodu fiziskajām personām no 280 līdz 700 eiro apmērā. Savukārt atbilstoši LAPK 51.panta 2.daļai par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 140 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām - no 700 līdz 2900 eiro.
Saskaņā ar LAPK 210.pantu pašvaldību administratīvās komisijas ir tiesīgas izskatīt kodeksa 51.panta 2.daļā un 179.panta 4.daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.
Vienlaicīgi VUGD informē, ka atbilstoši ugunsdrošības noteikumiem zemes īpašniekiem jāveic nepieciešamie pasākumi, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana. Par šās prasības pārkāpšanu VUGD atbilstoši LAPK 179.panta 1.daļai piemēro naudas sodu fiziskajām personām no 30 līdz 280 eiro apmērā, bet juridiskajām personām - no 280 līdz 1400 eiro.
LETA
